13.09.2013 07:23

Aicina novērst jaunā Siguldas perona kļūdas

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Visām jaunajām noejām no perona viena puse veidota kā trepes, bet otra piemērota cilvēkiem, kas pārvietojas invalīdu ratiņos vai māmiņām ar bērnu ratiņiem. Taču viena noeja kļuvusi par nepārvaramu šķērsli – tai ir tikai pakāpieni. Visām jaunajām noejām no perona viena puse veidota kā trepes, bet otra piemērota cilvēkiem, kas pārvietojas invalīdu ratiņos vai māmiņām ar bērnu ratiņiem. Taču viena noeja kļuvusi par nepārvaramu šķērsli – tai ir tikai pakāpieni. Krišjānis Grantiņš

Tieši pirms nedēļas svinīgā ceremonijā kopā ar satiksmes ministru un VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) pārstāvjiem tika atklāts rekonstruētais Siguldas dzelzceļa stacijas perons. Lai gan amatpersonas pilotprojektu slavē kā izdevušos, iedzīvotāji ir citās domās.

Jau dažas dienas pēc publikācijas redakcijā vērsās kāds siguldietis, kurš vēlējās palikt anonīms un uzsvēra, ka rekonstruētais projekts neesot tik nevainojams, kā to slavē. Lai gan skaidrs, ka perona augstums un garums, visdrīzāk, ne tuvākā, ne tālākā laikā mainīts netiks, siguldietis uzsver citas būtiskas nepilnības, kā nozīmīgāko trūkumu minot garā perona galā nepārdomāti izbūvētās nobrauktuves.

Iepriekš vilcienu uz Rīgu siguldieši gaidīja zem stacijas ēkas nojumes, bet tagad vilciens jāgaida uz perona, zem klajas debess. Siguldietis atceras spēcīgās lietus gāzes pirms pāris nedēļām – cilvēki no perona metās uz autoostas pieturām, kurām ir nojumes.

Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis nenoliedz, ka stacijas rekonstrukcija ievedusi daudz uzslavējamas novitātes:
peroni ir ar pumpiņām, nomarķēti dzeltenām līnijām, kas tos ļauj labāk saredzēt, kā arī novērsīs iespēju paslīdēt. "Jāsaka, tie ir gandrīz kā ārzemēs," saka I. Balodis.

Tomēr viņš spiests atzīt, ka nule atklātajā pilotprojektā tomēr ir arī nepilnības. "Visām platformām ir jābūt izbūvētām pēc strikti noteiktiem standartiem. Zināma daļa standartu patiešām ir ievēroti. Taču – vai vides pieejamības standarti var būt pretrunā ar drošības standartiem?"

Pašlaik būtiskākās nepilnības saskatāmas garā perona galā, par kura izbūvi bija atbildīga Siguldas novada dome. "Garā perona galā, ejot ūdenstorņa virzienā, izbūvētas nejēdzīgas uzbrauktuves – tās ir pārāk stāvas, lai ar to tiktu galā cilvēks ratiņos," skaidro I. Balodis. Otra nepilnība ieviesusies perona noejā, kas izbūvēta kā trepes, pa kurām ar ratiņkrēslu nobraukt nevar vispār. I. Balodi nepametot sajūta, ka būtiskākās nepilnības ieviesušās tieši strādnieku neizdarības dēļ. "Pasūtītājs izstrādājis projektu, projektētājs to uzprojektējis, taču celtnieki izdarījuši pa savam. Prakse rāda, ka Latvijā tas diemžēl notiek visai bieži."

Jau plānota tikšanās ar LDz un Siguldas novada domes pārstāvjiem, lai pārrunātu radušās nepilnības un to iespējamos risinājumus. "Iestāsimies ne tikai par to, lai šādas kļūdas vairs netiktu pieļautas, izbūvējot nākamos peronus citās stacijās, bet arī izlabotas esošās kļūdas," optimistiski uzsver I. Balodis.

"Iestāsimies ne tikai par to, lai šādas kļūdas vairs netiktu pieļautas, izbūvējot nākamos peronus citās stacijās, bet arī izlabotas esošās kļūdas," uzsver Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis."Iestāsimies ne tikai par to, lai šādas kļūdas vairs netiktu pieļautas, izbūvējot nākamos peronus citās stacijās, bet arī izlabotas esošās kļūdas," uzsver Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.