Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Atļaušos izteikt savas domas, kaut arī neesmu ogrēnietis, tomēr esmu pastāvīgs laikraksta abonētājs," raksta Ziedonis Ķirsis, estrādes būvdarbu vadītājs Ķeipenē.

"Ar estrādi viss bija kārtībā līdz laikam, kamēr tur notika kultūras pasākumi. Trači sākās pēc privatizācijas – līdz ar Eiropas kultūras un tās atdarinātāju ienākšanu. Estrādes vadība, lai gūtu lielākus ienākumus, sāka uzaicināt dažādas grupas, kas bija spējīgas novest klausītājus līdz vēlmei demolēt pilsētu visas nakts garumā. Tie Ogres iedzīvotāji, kas dzīvoja estrādes tuvumā, ar tādu kultūru, protams, nebija apmierināti. Spriediet paši, kas tad bija īstie vainīgie estrādes likvidācijā – tie, kuri vieglas peļņas nolūkos tracināja jauniešus, vai traču taisītāji.

Vēlos arī pastāstīt, kā Ķeipenē prata tikt vaļā no estrādes. Ķeipenes pagasta padomju saimniecība "Ķeipene" brīvdabas estrādi uzbūvēja par godu LPSR 25. gadadienai Ķeipenes muižas parka vidū ar nogāzi dienvidu – ziemeļu virzienā. Tas bija 1964. vai 1965. gadā. Saimniecību tai laikā vadīja Oļģerts Klebaks, ļoti zinošs lauksaimniecības speciālists.

Estrādes pamatiem izmantojām pamatu blokus un sijas, grīdas balstīšanai – dzelzsbetona sijas. Grīdas platība 200 kvadrātmetri. Sēdvietām sākotnēji tika izmantotas koka konstrukcijas, kas vēlāk tika nomainītas ar metāla caurulēm. Estrādes dzelzsbetona konstrukcijas varēja kalpot vēl 50 un vairāk gadus. Tomēr pagasta padome negribēja ieguldīt nieka tūkstoš latus grīdas nomaiņai, jo tur pulcējoties dzērāji. Tā 2004. gadā nolēma estrādi nojaukt. Neprofesionāli cilvēki demontējot salauza pārseguma sijas. Tā ķeipenieši tika vaļā no padomju laika estrādes.

Visu cieņu tiem, kas piedalījās estrādes būvniecībā un labiekārtošanā. Paldies Jums par to! Interesanti būtu uzzināt to deputātu vārdus, kuri balsoja par estrādes nojaukšanu."

Redakcijas piebilde. Vēstuli komentēt lūdzām Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītājam Vilnim Sirsonim: "Daudz jau mums, mazam pagastam, tās naudas nebija. Cik varējām, tik to grīdu labojām, bet aizgāja jau līdz tam, ka vandāļi pat ar mašīnām brauca uz estrādes dēļiem. Ar tūkstoš latiem vien te nebūtu līdzēts. Sapuvušas bija arī no koka būvētās ģērbtuves un siena, kas vidū tika atbalstīta ar stuti. Gadījās pat, ka bērni ielūza grīdā. Turklāt estrāde pagasta vidū bija uzbūvēta tā, ka to grūti nosargāt no bezbiļetniekiem. Savukārt citi pasākumus neapmeklēja, jo arī no mājām viss bija labi dzirdams. Vienā brīdī šī cīņa ar vējdzirnavām kļuva bezjēdzīga. Arī būvinspektora atzinums bija – nojaukt.

Taču mūsu plānos ir būvēt jaunu estrādi netālu no bibliotēkas un muižas parka. Ja reāli to izmantosim pāris reizes gadā, lielus līdzekļus ieguldīt nav prāta darbs. Celsim ar vieglām, saliekamām konstrukcijām. Līdzīgi kā Rundālē, kur norobežojošo daļu veido apstādījumi. Šo savu sapni ceram īstenot ar "Leader" projekta palīdzību."