Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par laika periodu no 2000. līdz 2011. gadam, liecina, ka 84,4% no visiem mājokļiem ir ūdensvads, 73,4% mājokļos ir vanna vai duša. Pierīgas reģionā 2000.gadā ūdensvads bija 79,5 %, vanna un duša– 68,3%. Savukārt 2011.gadā ūdensvads bija jau 85%, bet vanna un duša– 74,5%.

Jānorāda, nodrošinājuma ar šīm labierīcībām pieaugums mājokļos ir visā Latvijā, bet lielāks – Vidzemes reģionā, kur mājokļu ar ūdensvadu īpatsvars audzis par 9,1 procentu punktu un mājokļu ar vannu vai dušu īpatsvars audzis par 8,8 procentu punktiem, salīdzinot ar 2000. gadu. Rīgā pieaugums ir mazāk izteikts, jo tur jau agrāk ar šīm labierīcībām bija nodrošināta lielākā daļa mājokļu.

Vēl viens labklājības rādītājs ir centrālā apkure. Dati rāda, ka 69,0% no visiem Latvijas iedzīvotājiem dzīvo mājokļos, kuros ir centrālā apkure, 89,2% iedzīvotāju mājokļi ir nodrošināti ar ūdensvadu un 78,8% ar vannu vai dušu. Pierīgā 2000.gadā centrālapkure bija 66,1% cilvēku, bet pēc 11 gadiem centrālā apkure bija jau 70,8%.

Iegūtie dati par mājokļu platību kvadrātmetros uz vienu iedzīvotāju liecina, ka sarūk to mājokļu īpatsvars, kuros platība uz vienu iedzīvotāju ir mazāka par 20 m2. Tomēr šāda izmēra mājokļos joprojām mīt trešā daļa iedzīvotāju (2000. gadā – 42%), bet mājokļos ar vidējo platību līdz 30 m2 uz vienu iedzīvotāju – 58% (2000. gadā – 69%). Virs 80 m2 mājokļa platības uz cilvēku ir 5,6% iedzīvotāju.

Salīdzinājumā ar iepriekšējās, 2000.gada mājokļu skaitīšanas datiem palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri apdzīvo salīdzinoši lielākas platības: no 30 līdz 80 un vairāk m2 uz vienu iedzīvotāju. Piemēram, par 4,2 procentu punktiem palielinājies iedzīvotāju skaits, kuru apdzīvotā platība ir no 40 līdz 59,9 kvadrātmetriem uz cilvēku.
Mājokļa vidējā platība kvadrātmetros uz vienu iedzīvotāju un iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo atbilstošajos mājokļos Latvijā 2000. un 2011. gadā, attēloti diagrammā.