Lai saglabātu un nākotnē Ķemeru nacionālā parka teritorijā nodrošinātu vēsturiskās kurortoloģijas funkcijas uzturēšanu, ierosinātie likuma grozījumi paredz noteikt jaunu funkcionālā zonējuma veidu – Ķemeru kūrorta zonu, informē Saeimas Preses dienests. Šādu statusu paredzēts noteikt teritorijai, kurā nodrošina sanatorijas, kūrorta poliklīnikas, ārstu privātprakses, kūrortviesnīcas, peldu kūrorta (vannu mājas), minerālūdeņu ieguves vietu un vēsturiskā sanatorijas parka izmantošanu un aizsardzību.
"Šāds risinājums piedāvāts, lai, ņemot vērā ierosināto sanatorijas maksātnespēju un iespējamo privatizāciju, novērstu risku sanatoriju sadalīt un pārdot pa daļām. Īpašas zonas statuss nodrošinās to, ka šo teritoriju nevarēs izmantot citiem mērķiem," likumprojekta iesniedzēju vārdā komisijas sēdē uzsvēra deputāte Inga Bite (RP).
Likumprojekts paredz, ka kūrorta zonas pamatfunkcija ir nodrošināt minerālūdeņu, ārstniecisko dūņu un mikroklimata ilgtspējīgu attīstību un izmantošanu tūrismam un veselības aprūpei, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un popularizēšanu. Izveidojot īpašu Ķemeru kūrorta zonu, tiks veicināta arī veselības tūrisma, rekreatīvā tūrisma un kultūras tūrisma attīstība Latvijas un Eiropas mērogā, norāda likumprojekta autori.
Patlaban Ķemeru sanatorija atrodas parka neitrālajā zonā un līdzšinējais tiesiskais regulējums nenodrošina vēsturiski izveidojušās Latvijas visievērojamākās kūrorta sanatorijas kurortoloģijas funkcijas saglabāšanu.
Likumprojekts "Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā" izskatīšanai Saeimā virzīts pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā iniciatīvas, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūgs Saeimu to iekļaut Saeimas 13. jūnija sēdē, noteikt tam steidzamību un rīt izskatīt pirmajā lasījumā. Galīgajā lasījumā komisija aicinās Saeimu likumprojektu pieņemt 20. jūnijā.