Kā šodien žurnālistus preses konferencē informēja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis un VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Zellis, notikusī nelaime otrdien atklājās pēc tam, kad policija Dobelē saņēma iesniegumu no mirušās sievietes mātes, kura nevarēja sazvanīt savu meitu. Sievietes māte prombūtnē bija aptuveni divas nedēļas.
Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka dzīvoklim bijis atvērts logs un telpās dzirdami bērnu kliedzieni. Policija izsauca ugunsdzēsējus-glābējus, kuri iekļuva dzīvoklī pa atvērto logu.
Kā izteicās Ķuzis, policisti vēlāk ieraudzījuši šausminošu ainu. Dzīvoklī gultā miris atrasts 1966. gadā dzimis vīrietis un 1993. gadā dzimusi sieviete, kā arī zem gultas atrasts miris deviņus mēnešus vecs bērns. Tika konstatēts, ka bērns nomiris badā.
Tāpat dzīvoklī bija trīs, četrus un piecus gadus veci bērni, kuri tagad nodot aprūpei. Bērnu organismi no bada bijuši novājināti. Par bērnu likteni tālāk rūpēsies bāriņtiesa.
Noskaidrojies, ka pēdējo reizi jaunā sieviete bija redzēta pērn 27. decembrī. Tiek pieņemts, ka tajā dienā arī varētu būt iestājusies abu laulāto nāve. Bērna nāves precīzu datumu varēs noteikt pēc ekspertīzes.
Ķuzis pauda sašutumu arī par līdzcilvēku attieksmi. Viņš komentēja, ka vairākas dienas bērni dzīvoklī visu laiku raudāja, turklāt bija vaļā logs, taču neviens policijai neziņoja par dzirdētām bērnu raudām. Zellis norādīja, ka mājas iedzīvotāji policijai gan apgalvojuši, ka neko aizdomīgu nav dzirdējuši. "Ja nebūtu ieradusies sievietes māte, tad mēs nezinām, kas būtu noticis ar pārējiem bērniem," uzsvēra VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks.
Vardarbīgas nāves pazīmes netika konstatētas, un patlaban ticamākā versija par nāves apstākļiem esot narkotisko vielu pārdozēšana. Bērnu vecmāmiņa policiju informējusi, ka ģimenes galva iepriekš lietojis narkotikas, taču Dobeles iecirkņa rīcībā šādas informācijas nav.
Ģimene skaitījusies trūcīga, turklāt pagājušā gada septembrī Dobeles tiesa bija pieņēmusi lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un ģimenes galvai bija aizliegts tuvoties sievai. Sievietes māte gan policijai stāstījusi, ka vīrs un sieva tomēr salabuši un dzīvojuši kopā.
Zellis norādīja, ka, neskatoties uz trūkumu, sociālie darbinieki ģimeni raksturojuši kā pozitīvu, kur pēdējā laikā nav novērotas konfliktsituācijas. Sociālie darbinieki liecinājuši, ka dzīvoklis bijis tīrs, bērni paēduši un apģērbti.
Lai atbildētu uz jautājumiem par policijas rīcību vīrieša nošķiršanā no ģimenes, VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks norādīja, ka policija pieņem zināšanai tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un veic tā saucamo "pasīvo kontroli". Ja persona, kuras labā šāda aizsardzība piemērota, ziņo par varmākas uzdarbošanos, tad policija nekavējoties reaģē un sāk kriminālprocesu. "Tas notiek tikai, tad, ja ir saņemts signāls. Šajā gadījumā šāda signāla nebija," uzsvēra Zellis.
VP priekšnieks, runājot vispārīgi par valsts tiesībām nošķirt varmākas no ģimenes un piemērot pagaidu aizsardzību, atzina, ka jautājumi par ģimenes nākotni saglabājas. "Problēma ir tajā, ko darīt tālāk ar šīm ģimenēm, kas ar viņām strādās un kāpēc ir šī vardarbība. Šobrīd nav institūcijas, kas ar to nodarbotos. Šis gadījums liecina par nepieciešamību šo uzmanību akcentēt, jo problēmu atrisina cēloņu likvidēšana," uzsvēra Ķuzis.