Protams, tūrisma operatori un pasažieru autobusu uzņēmumi bez darba nav palikuši, bet nu jau sen arī pašiem māka rokā – gan izplānot ceļojumu maršrutus, gan internetā atrast naktsmājas, gan uzticamā palīga – GPS navigatora – vadībā orientēties ceļu un maģistrāļu tīklā. Turklāt jo ilgāk ES visi kopā dzīvojam, jo līdzīgākas veidojas ceļu satiksmes drošības prasības, tātad – it kā nekā īpaši sarežģīta. Ja arī kaut kur ārzemēs ik pa brīdim nozibsnīja fotoradari, vēl nesen šie signāliņi vien dažādoja šoferu stundu ritējumu, jo par ātruma pārsniegšanu vai šādi fiksētiem citādiem pārkāpumiem soda kvītis uz Latviju nenāca.
Latvija un ceļu satiksmes drošības direktīva
Tagad tā vairs nav. Kopš novembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/413, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (dokuments attiecas arī uz Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm), Latvijā darbojas pilnā mērā.
Direktīvas ietvaros informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm gan var notikt tikai par tādiem pārkāpumiem, kas minēti šajā normatīvajā aktā – par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, drošības jostu nelietošanu, luksoforu aizliedzošā gaismas signāla neievērošanu, transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē, aizsargķiveres nelietošanu, ceļa joslas neatļautu izmantošanu un mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces lietošanu, vadot transportlīdzekli, LV portālu informē Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Ilze Jurēvica.
To ES dalībvalstu, kuras ieviesušas satiksmes drošības direktīvas prasības, likumsargi, izmantojot kopējo Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS), var noskaidrot tā Latvijā reģistrētā transportlīdzekļa, ar kuru veikts likumpārkāpums, īpašnieka identitāti. Kad šī informācija iegūta, dalībvalsts atbildīgā institūcija saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem sagatavo un nosūta adresātam informatīvu vēstuli, kurā norāda visu ar pārkāpumu saistīto informāciju un piemēroto sankciju.
Ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumi ārzemēs lielākoties gadās nevis tīši ļaunprātīgas rīcības, bet gan nezināšanas dēļ. Nezināšanu ļoti labi var kliedēt, piemēram, Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecības interneta vietnē sadaļā "Mobilitāte un transports" atrodamā interaktīvā informācija par direktīvā minētajiem nosacījumiem dažādās ES (arī EEZ) valstīs. Šeit iespējams lejupielādēt arī bezmaksas aplikāciju "Dodoties uz ārzemēm", kur atrodama izvērsta informācija par svarīgākajiem ceļu satiksmes noteikumiem dažādās Eiropas valstīs.
Atļauto ātrumu pārsniegt nav vērts
Pirmais, protams, ir atļautā braukšanas ātruma ievērošana. Dažādās Eiropas valstīs, kopumā ņemot, šajā punktā noteikumi ir līdzīgi, tomēr administratīvo sodu var iegūt arī tad, ja spidometrs rādīs dažus kilometrus vairāk par atļautajiem.
Atļautais braukšanas ātrums Eiropas valstīs kopumā ir noteikts līdzīgs kā Latvijā: pilsētās 50 km/h, ārpus tām – 90 km/h (gan ar variācijām saistībā ar ceļa segumu), bet uz ātrgaitas šosejām (tā dēvētajiem autobāņiem) – ap 130 km/h.
Ir jāņem vērā, ka sods par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ārvalstīs var būt ievērojami lielāks nekā Latvijā un arī pieķert skrējēju var, viņam pašam to pat nepamanot.
Noteiktā ātruma ievērošanu ļoti stingri kontrolē Skandināvijas valstīs. Piemēram, Norvēģijā, to pārsniedzot kaut vai par vienu kilometru stundā, var nākties šķirties no 400 eiro.
Uzmanīgi ar promilēm! Dažādās valstīs dažādas normas
Divas prasības satiksmes drošībā Eiropas valstīs faktiski ir vienādas: mobilo tālruni drīkst lietot tikai brīvroku režīmā un visiem braucējiem (ar īpaši nosauktiem izņēmumiem) jāpiesprādzējas ar drošības jostām; bērniem, tāpat kā Latvijā, nepieciešami īpaši sēdeklīši. Ja var teikt, ka no iespējamā soda aspekta Lietuvā vai Polijā ir ļoti vēlams lietot drošības jostas, tad, sākot no Čehijas un tālāk uz Rietumiem, tas ir pilnīgi obligāti, jo sods par nepiesprādzēšanos ir bargs. Turklāt sods jāmaksā nevis vadītājam, bet pasažierim, kurš nav bijis piesprādzējies.
Ar promilēm ir ļoti dažādi – piemēram, Horvātijā, Rumānijā, Slovākijā, Čehijā un Ungārijā autovadītājs pie stūres drīkst sēsties tikai pilnīgi skaidrā: citādi jārēķinās ar sodu, kas var sasniegt 1300 eiro. Īrijā, kaut arī atļautā alkohola koncentrācijas pakāpe ir līdzīga kā Latvijā, maksimālais sods par atļauto normu pārsniegšanu vai atrašanos narkotisko vielu reibumā ir 5000 eiro un/vai seši mēneši cietumā.
Vairāk par atļauto braukšanas ātrumu, nemarķētiem policijas auto, videokamerām, promilēm un luksoforiem Eiropas Savienības valstīs lasiet LV portālā.
