Par to aģentūru LETA informēja tiesas pārstāve Inta Šaboha.
Tiesa nolēma atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par Heidenbergas atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas un daļā par noteikto galīgo sodu.
Tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā, 177. panta trešajā daļā. Tiesa nosprieda apsūdzēto sodīt ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu astoņiem mēnešiem bez mantas konfiskācijas ar policijas kontroli uz vienu gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods tika noteiks brīvības atņemšanu uz diviem gadiem bez mantas konfiskācijas ar policijas kontroli uz vienu gadu. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.
Tāpat tiesa nosprieda piedzīt no apsūdzētās par labu valstij procesuālos izdevumus 65,45 eiro apmērā par aizstāvja darbu apelācijas instances tiesā, nosakot termiņu labprātīgai procesuālo izdevumu samaksai, kas ir 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas.
Pilns tiesas spriedums būs pieejams no 30. decembra, un to varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā 10 dienu laikā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā.
Jau ziņots, ka apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētā atzīta par vainīgu krāpšanā, bija iesniegusi pati Heidenberga, turklāt arī prokurors spriedumu noprotestējis.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa Heidenbergu atzina par vainīgu krāpšanā un piesprieda divu gadu un sešu mēnešu reālu cietumsodu bez mantas konfiskācijas, bet ar policijas kontroli uz vienu gadu. Soda izciešanas laikā tiesa nosprieda ieskaitīt laiku, ko apsūdzētā ir pavadījusi apcietinājumā. Iztiesāšanas laikā Heidenberga jau atradusies apcietinājumā, un pēc sprieduma uzklausīšanas viņa tika aizvesta atpakaļ uz cietumu.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja tiesas preses pārstāve Līva Tutina, Heidenberga lūgusi tiesu nepiemērot viņai reālu brīvības atņemšanu, lai viņa varētu atlīdzināt cietušajiem nodarīto kaitējumu.
Prokuratūra iepriekš aģentūru LETA informēja, ka apsūdzētā atkārtoti 1998. gadā un 1999. gadā ļaunprātīgi izmantoja cietušo personu uzticību, ko ieguva, uzdodoties par nekustamā īpašuma mākleri un piedāvājot veikt dažādus darījumus ar nekustamiem īpašumiem, ko viņa negrasījās izpildīt.
Prokuratūras skatījumā sieviete izkrāpusi naudas summas lielā apmērā, un šie līdzekļi izmantoti personīgām vajadzībām.
Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, Valsts policijai Heidenbergu izdevās aizturēt 2013.gada 28.jūnijā Jūrmalā. Pēc aizturēšanas viņai tika piemērots apcietinājums.
1947. gadā dzimušās Heidenbergas pēdējā zināmā dzīvesvieta bija Jūrmalā, Jomas ielā, kuru viņa pameta 2012.gada decembrī un devās nezināmā virzienā.