10.12.2014 10:32

Ziemas traģēdiju sezona atklāta: Valguma ezerā noslīcis zemledus makšķernieks

Autors  Apriņķis.lv/VUGD
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Ziemas traģēdiju sezona atklāta: Valguma ezerā noslīcis zemledus makšķernieks VUGD

Šajā ziemas periodā fiksēts pirmais gadījums, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki izcēluši no ūdens noslīkušu makšķernieku.

Otrdien plkst. 16.26 VUGD saņēma satrauktu zvanu par to, ka radinieks no rīta aizgājis makšķerēt, šobrīd vairs nav sazvanāms, un uz ezera ir redzamas viņa drēbes.

VUGD darbinieki devās uz Valguma ezeru Engures novadā un ievēroja, ka apmēram 100 metru attālumā no krasta blakus āliņģim ir redzama makšķernieka kaste un apģērbs. Pārmeklējot ezeru, apmēram divu metru attālumā no āliņģa, ugunsdzēsēji glābēja ieraudzīja noslīkušo 52 gadus veco vīrieti. Noslīkušo glābēji izcēla un nogādāja krastā.

Glābējus pārsteidza pārgalvīgā makšķernieka lēmums doties uz ledus, jo šajā vietā ledus biezums bija tikai apmēram divi centimetri, turklāt netālu no viņa izvēlētās makšķerēšanas vietas bija atklāts ūdens, jo tur ezeram cauri tek Slocenes upe.

VUGD brīdina, ka šobrīd atrasties uz ledus ir ārkārtīgi bīstami, tas apdraud cilvēka veselību un dzīvību. Ledus kārta ir ļoti plāna, ledus sega veidojas pakāpeniski, sākot no krasta, tāpēc, pasperot jau pāris metrus no krasta, cilvēks var ielūzt. Tā ir arī plānāka vietās, kur ūdenskrātuvēs ietek rūpnieciskie ūdeņi, pie tiltiem, un vietās, kur aug niedres, krūmi vai atrodas citi priekšmeti.

Glābšanas dienestā atgādina – lai izglābtos pēc ielūšanas ledū, ir jāzina daži vienkārši padomi, kā pareizi rīkoties. Ieteicams nedoties makšķerēt vienam. Līdzi jāņem uzlādēts telefons, kas ievietots ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā, lai pēc izkļūšanas no ūdens būtu iespēja izsaukt palīdzību. Mājiniekiem pēc iespējas precīzāk ir jānorāda makšķerēšanas vieta un atgriešanās laiks. Līdzi jāņem rezerves drēbes un termoss ar siltu un saldu tēju. Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķernieki ir aicināti līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā.

Ja gadās ielūzt, skaļi jāsauc palīgā, un apkārtējiem nekavējoties ir jāzvana 112. Jācenšas saglabāt mieru, nostabilizēt elpošanu. Lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2–5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.

Ja cilvēks ir izglābts pēc ielūšanas ledū, vienmēr nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot pa tālruni 113. Kamēr mediķi ir ceļā uz notikuma vietu, cietušajam nekavējoties jāsniedz pirmā palīdzība, jo viņa dzīvība var būt atkarīga tieši no līdzcilvēku pareizas rīcības šajās minūtēs.

Ja cietušais ir viens pats un neviena palīga tuvumā nav, cietušajam jāmēģina pēc iespējas ātrāk noiet nost no ledus un doties uz tuvākajām mājām vai sabiedrisko vietu pēc palīdzības. Ja drēbes ir mitras un tās nav iespējams nomainīt, tās nevajadzētu vilkt nost, pretējā gadījumā ķermenis vēl straujāk atdzisīs.

Lai palīdzētu cilvēkam pēc izglābšanās no ielūšanas ledū: nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, zvanot pa tālruni 113, jānovieto cietušo siltā telpā vai vismaz aizvējā, cietušais jāatbrīvo no mitrām drēbēm, apaviem, nomainot tās pret sausām un jāsasedz ar siltām, sausām drēbēm, turklāt cietušo nedrīkst strauji sildīt – sasildīšanai jānotiek pakāpeniski.

Ja vien cilvēks var pakustēties un ir pie apziņas, viņš droši to var darīt, jo tas palīdzēs sasilt. Ja cietušajam nav traucēta apziņa, jādod silts, salds dzēriens. Cietušajam nedrīkst dot alkoholu, jo tas veicina ķermeņa atdzišanu. Alkohols cilvēkam rada subjektīvu, mānīgu sajūtu, ka viņam ir silti, taču patiesībā alkohola ietekmē perifērie ādas asinsvadi paplašinās un ķermenis daudz straujāk zaudē siltumu.

Ja cietušā stāvoklis ir smags, bez vajadzības nekustināt cietušajam rokas un kājas, nemasēt, jo tas veicinās straujāku ķermeņa siltuma zudumu; tāpat arī cietušo nesēdināt vai necelt stāvus, jo samazināsies asins pieplūde galvas smadzenēm un cietušais var zaudēt samaņu. Ja cietušais zaudē samaņu, jāveic atdzīvināšanas pasākumi līdz brīdim, kad ierodas mediķi vai kad cietušajam atjaunojusies normāla elpošana, vai arī līdz brīdim, kad glābēja spēki ir izsīkuši. Ja atdzīvināšanas pasākumi netiks veikti, iespēja izglābt šādu cilvēku būs niecīga.