Bet jau tagad ir skaidrs, ka no šā gada 1. septembra 1. klasē sāks mācīties svešvalodu visās klašu grupās, bet, sākot no 5. klases, Latvijas un pasaules vēsture būs atsevišķi priekšmeti, savukārt, runājot par izglītības nākotni, tiek domāts par izmaiņām gan pamata izglītības, gan vidējās izglītības standartā. To portālam "Apriņķis.lv" atklāja Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta (PIKS) pārvaldes priekšnieks Oļģerts Lejnieks un pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jautājumos Vija Tomiņa.
Labākie pagājušajā mācību gadā
Apkopojot 2013./2014. mācību gada rezultātus astoņās nominācijās, atzīts, ka labākie rezultāti centralizētajos eksāmenos bijuši Zvejniekciema vidusskolai, augstākie sasniegumi valsts pārbaudes darbos pamatizglītībā ‒ Baldones Mūzikas pamatskolai. Mācību priekšmetu olimpiādēs labāk veicies Saulkrastu vidusskolai, zinātniski pētniecisko darbu konkursā ‒ Baldones vidusskolai, bet interešu izglītības skatēs ‒ Zaķumuižas pamatskolai.
Inovatīvās pieredzes popularizēšanā pirmsskolas izglītības iestādēs labākā bijusi Ropažu pirmsskolas izglītības iestāde "Annele", savukārt izcilākie sasniegumi Pierīgas skolu sacensībās pamatskolu grupā bijuši Jaunmārupes pamatskolai, bet par laureāti nominācijā "Augstākie sasniegumi Pierīgas skolu sporta sacensībās vidusskolu grupā" atzīta Ādažu vidusskola.
Svarīgs ir skolotāja atalgojums
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šonedēļ paziņoja, ka iesniegusi valdībai jaunās politikas iniciatīvas 2015. gadam un turpmākajiem diviem gadiem, prasot papildu finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Atbilstoši IZM veiktajiem aprēķiniem pedagogi, pārejot uz 36 stundu darba nedēļu, saņemtu 603 eiro par likmi pie esošā finansējuma. Savukārt, ja valdība piešķirs IZM pieprasīto papildu finansējumu 36 miljonu eiro pedagogu atalgojuma paaugstināšanai par 10 %, pedagogi par vienu likmi varētu saņemt 709 eiro.
PIKS pārvaldes vadītājs atgādina, ka no šā gada 1. septembra zemākā amata likme pedagogiem ir paaugstināta līdz 420 eiro. Ir fiksētās piemaksas trešajai, ceturtajai un piektajai kvalitātes pakāpei arī tad, ja pakāpe iegūta ārpus Eiropas Sociālo fondu projektiem.
"Izglītības un zinātnes ministrijā pašlaik strādā pie divu modeļu projektiem, kā turpmāk nodrošināt pedagogu darba apmaksu: pāriet uz pilna laika darba slodzi, tas ir, 40 stundām nedēļā, ieskaitot kontaktstundas, darbu labošanu un citu pienākumu veikšanu, tostarp piedalīšanos skolēnu ekskursijās, kas agrāk netika apmaksāta, vai arī pilnveidot modeli "Nauda seko skolēnam"," stāsta O. Lejnieks, piebilstot, ka pagaidām spēkā ir līdzšinējais modelis "Nauda seko skolēnam" un tiks piemēroti reģionālie koeficenti. Tie gan, viņaprāt, Pierīgai varētu būt ne sevišķi labvēlīgi. Jau šajā mācību gadā ministrija vienosies ar skolām, kuras aprobēs kādu no šiem pilotprojektiem. Gada beigās tiks pieņemts lēmums, kuru no tiem izvēlēties.
Mērķis – dzīvei piemērota izglītība
"Šobrīd, beidzot vidusskolu, jaunietim ir labas intelektuālās zināšanas, bet pietrūkst radošuma un pašizpausmes momenta, prasmes sevi pasniegt un strādāt komandā," pieminot debates nesenajā Pierīgas izglītības iestāžu administrācijas pārstāvju konferencē, teic O. Lejnieks.
"Ļoti būtiskas ir iemaņas, kas noder turpmākajā dzīvē, bet mācību programmas ir noslogotas un tiek stimulētas ar tā saukto "pātagas" metodi ‒ labi rezultāti, kas jāsasniedz centralizētajos eksāmenos. Tāpēc pedagogam nav īpaši daudz laika pievērsties lietām, kas saistītas ar personības izzināšanu, un klasēs, kur skolēnu ir daudz, nav iespējams pievērsties katram individuāli," skaidro Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jautājumos V. Tomiņa.
Viņa atzīst, ka vajadzētu būt tā, kā ir, piemēram, Somijā vai Vācijā, kur jau no sestās klases notiek sava veida specializācija, attīstot katra bērna stiprās puses, jo skaidrs, ka vieni būs labi praktiskā darba darītāji, bet no kāda cita varētu izaugt nākamais zinātnieks. "Pie mums bērni beidz vidusskolu, un daudzi pat tad vēl nezina, kurp doties tālāk. Turklāt, ja sabiedrībā valda uzskats, ka ir labi būt dziedātājam, rezultātā trūkst cilvēku, kas, piemēram, prot strādāt ar ekskavatoru."
O. Lejinieks piekrīt, uzskatot, ka "ir problēma un izaicinājums laikus pamanīt, kurš būs sekmīgs uzņēmējs, kurš labs darbinieks. Taču, kamēr valsts līmenī nav darba tirgus analīzes un nav skaidrs, kam mēs gatavojam jaunos cilvēkus ‒ reģionālam, valsts vai Eiropas darba tirgum, nav tik viegli veidot izglītības stratēģiju, saistot to arī ar augstākās izglītības iegūšanu. Līdztekus galvenajam kritērijam ‒ labam vērtējumam centralizētajos eksāmenos – vajadzētu atrast veidu, kā novērtēt skolēna izaugsmi un kāds šajā izaugsmē ir pedagoga ieguldījums."
01.09.2014 07:37
Jaunajā mācību gadā skolas turpinās pilnveidoties
Autors Ģirts Kondrāts
Jaunais mācību gads tuvojas gan ar labiem jaunumiem, gan atziņu, ka vēl joprojām nav valstiskas vīzijas par to, kas mums darba tirgū vairāk ir vajadzīgs ‒ intelektuālu vai tomēr praktisku ikdienas uzdevumu veikšanai sagatavoti cilvēki
arhīvs
Precīzs bērnu skaits, kas jau pēc dažādām dienām dosies uz skolu, tostarp kādu no Pierīgas mācību iestādēm, būs zināms septembra pirmajā nedēļā.