Pierīgā piedāvājums ir
Izvēlēties darbu, ko darīt visu mūžu, nav viegli. "Man ir dilemma, vai laist bērnu pēc 9. klases vidusskolā vai profesionālās izglītības iestādē. Bērns pats arī šaubās. No vienas puses, ja paliks vidusskolā, nebūs nekādu problēmu, bet, ja padomā, nosēdēs trīs gadus, un ko tālāk? Profesijas nav, darbā neviens neņems," raksta kāda mamma sociālajos tīklos.
Paši jaunieši, kā vēsta Nodarbinātības valsts aģentūras veiktās aptaujas, jau gadiem domā, ka vislabāk dzīvē klājas tiem, kuri apguvuši programmētāja, žurnālista vai projektu vadītāja iemaņas. Interese ir arī par skolotāja, veikala vadītāja un bārmeņa amatu. Lielākajā daļā pašlaik pieprasīto profesiju nav nepieciešama pat pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība vai bakalaura grāds, vien labas praktiskās iemaņas.
Tikmēr sociālajos tīklos skan vecāku balsis: ""Un vai pēc profenes ir baigi dižās iespējas? Ja pēc arodskolas kāds ņemtu pretī atplestām rokām, būtu jau labi. Diemžēl tā nav. Un galu galā bērnam pašam jāsaprot, ko viņš grib ‒ šūt, frizēt, metināt, kokus mežā gāzt, cept pankūkas, ķīlēt dzelžus... Ja no darba viedokļa, lai mācās, piemēram, par metinātāju. Darbs būs."
Par nākamo audzēkņu un viņu vecāku šaubām ir dzirdēts arī trīs Pierīgas mācību iestādēs, kurās var vienlaikus iegūt gan vidējo izglītību, gan profesiju, vai arī tikai profesiju, ja vidusskolas atestāts jau ir kabatā.
Piemēram, Mālpils profesionālajā vidusskolā ir vairākas programmas, kurās var apgūt, piemēram, inženierkomunikāciju tehniķa, ēdināšanas un viesu apkalpošanas speciālista, mēbeļu galdnieka un interjera noformētāja profesiju. 9. klases beidzējiem būs jāmācās četrus gadus, vidusskolas atestātu ieguvušajiem ‒ pusotru gadu.
Bulduru dārzkopības vidusskolā ir divas lielākas plūsmas, no kurām viena nosacīti sauktos "dārzkopība", otra ‒ "viesmīlība". Pirmā sagatavo dārzniekus un floristikas speciālistus, otrā ‒ ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumu darbiniekus. Bulduros var mācīties arī jaunieši līdz 25 gadu vecumam, saņemot Eiropas Sociālo fondu stipendiju līdz 115 eiro apmērā. Tā ir arī Mālpilī, tikai tur vecuma ierobežojums ir 29 gadi.
Trešā ir Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža (OMTK), kas 9. klašu beidzējiem piedāvā četros gados apgūt vides tehniķa, biotehnologa palīga, analītiskās ķīmijas tehniķa, ķīmisko un bioķīmisko rūpniecības iekārtu mehāniķa, kā arī pārtikas produktu kvalitātes inspektora palīga profesiju. Tas ir trešais kvalifikācijas līmenis. Savukārt pēc vidusskolas divarpus gadu laikā var iegūt pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību un ceturto kvalifikācijas līmeni vides tehnoloģiju, biotehnoloģiju un pārtikas produktu kvalitātes kontroles specialitātē.
Šaubām nebūtu pamata
Gan Mālpils profesionālās vidusskolas direktore Frančeska Ģēvele, gan OMTK direktora pirmais vietnieks Ivars Pēkainis nenoliedz, ka profesionālās vidējās izglītības mācību iestādēm jārēķinās gan ar sabiedrisko domu, ka uz profeni būs jāiet tad, ja netiks citā skolā, gan to, ka skolēni labprātāk izvēlas kārtot centralizēto eksāmenu vēsturē, nevis ķīmijā un fizikā, un ka ārzemēs noteikti ir labāk nekā Latvijā.
OMTK vadītāji nesūdzas par audzēkņu pieplūdumu. Gada garumā koledžas darbinieki un audzēkņi ir devušies uz skolām un izstādi "Skola" Ķīpsalā, kurā stāstījuši par iespējām izglītoties un iegūt profesiju OMTK. Pēc izlaidumiem iesniegt dokumentus OMTK nāk jaunieši no pašu novada, Rīgas, Jelgavas, Saldus, Ventspils, Auces, citām pilsētām un novadiem. Šogad vēl neesot bijis neviens no Daugavpils, bet uzņemšana jau nav beigusies, stāsta I. Pēkainis. Atbrauc arī Ķīpsalā sastapti jaunieši. Vidējā atzīmē reflektantu sekmju lapā svārstās no piecām līdz mazliet vairāk par astoņām ballēm. Uz koledžu nāk arī cilvēki, kuri domā, ka tik "augstas" zināšanas kā tās, ko piedāvā universitātes, nevajadzēs vai, tieši otrādi, divarpus gados sagatavojas mācībām bakalaura programmās.
Bulduru dārzkopības vidusskolas direktore Dace Vilkena piebilst, ka uz jauniešu profesijas izvēli iespaidu atstājot, piemēram, nosacījums, ka cilvēki par dārzkopību parasti sāk domāt mūža otrajā pusē. Tāpēc interese par dārznieka vai florista amatu varētu būt lielāka. Nokomplektēt pavāru vai viesnīcu darbinieku grupas ir vieglāk.
"Vēlētos, lai to, kuri grib mācīties Mālpils profesionālajā vidusskolā, būtu vairāk," teic F. Ģēvele, piebilstot, ka gaida nākamos audzēkņus līdz rudenim. Viņa uzsver, ka uzņēmēji ir ieinteresēti savos darba kolektīvos redzēt vairāk izglītotu un atbildīgu strādnieku, kas spēj ne vien paveikt uzticēto darbu, bet arī radoši attīstīt nozari kopumā. Skola nodrošina praktisko iemaņu apguvi. Ja cilvēks to vēlas, pateicoties savām rokām, galvai un sirdij, ir visas iespējas dzīvē būt ne tikai labam strādniekam, bet arī studēt.
Tā kā Mālpilī pārsvarā mācās lauku jaunieši, direktore atzīst, ka nozīme esot arī tam, no cik materiāli nodrošinātas vides nāk audzēknis. Tie, kuru ģimeņu rocība nav pārāk plaša, tiecas ātrāk sākt strādāt un kaut kur piestrādā arī no mācībām brīvajā laikā, tāpēc tikai ar motivāciju vien, lai apgūtu profesiju, kādreiz ir par maz.
Ķīmija nav bubulis
Runājot par dabaszinību priekšmetiem, I. Pēkainis skaidro, ka, ja vien audzēkņiem ir pamatzināšanas un interese, pirmajos mācību mēnešos kopā ar laboratorijas darbiem tiek nostiprinātas iemaņas ķīmijā. Tas galvenokārt nozīmē prasmi jauniešiem parādīt, kur un cik daudz iegūtās zināšanas noderēs turpmākajās darba gaitās, un motivēt viņus tās apgūt. Un tad jau viss ir pašu rokās.
Koledžai ir sadarbība ar Olaines ķīmiskās un farmācijas rūpniecības uzņēmumiem, tāpēc jau laikus ir zināms, cik daudz noteiktas specialitātes strādnieku uzņēmumos būs nepieciešams, un ir iespējams katrā no trim specialitātēm uzņemt 25 audzēkņus profesionālās vidējās izglītības grupās un vismaz 15 audzēkņus katrā no koledžas izglītības programmu grupām. Motivētākie audzēkņi ir tie, kuri prakses laikā ir sapratuši, ka izvēlējušies sev piemērotu profesiju un līdz ar to arī pamatu zem kājām. OMTK ir skola, kurā par prakses vietām nav jāraizējas.
Par to, vai aroda iegūšana kopā ar vidējo izglītību ir bijusi tā vērta, D. Vilkena atsaucas uz sarunām ar Bulduru dārzkopības vidusskolas beidzējiem. Sanākuši kopā absolventu salidojumos, viņi allaž uzsverot, ka būtu ļoti grūti iedomāties sevi darām citu darbu. Tikmēr skolai reizēm nākoties papūlēties, lai audzēkņi, nokļūstot prakses vietās un atrodot tur arī darbu, atgrieztos skolā un pabeigtu mācības. Diploms tomēr noder.
