Jā, Kolinda Grabara-Kitaroviča ir futbola līdzjutēja un arī daudziem politiskajiem līderiem, piemēram, Donaldam Trampam un Romas pāvestam, dāvinājusi futbola kreklus. Taču ne jau tas ir svarīgākais. Kolinda Grabara-Kitaroviča ir pirmā prezidente sieviete Horvātijas vēsturē, kā arī jaunākā no līdzšinējiem prezidentiem. Tiesa, Horvātijai kopumā ir bijuši tikai četri prezidenti, jo valsts ieguva neatkarību 1991. gadā, turklāt līdz 1995. gadam turpinājās Horvātijas–Bosnijas karš.
Kolinda Grabara-Kitaroviča ir dzimusi 1968. gada 29. aprīlī. Stājoties prezidenta amatā 2015. gadā, viņai bija 46 gadi.
Horvātijas prezidentei ir stabila laulība – kopš 1996. gada viņa ir precējusies ar Jakovu Kitaroviču, viņiem ir divi bērni: septiņpadsmit gadus veca meita Katarina un dēls Luka, kurš dzimis 2003. gadā. Katarina ir profesionāla daiļslidotāja un čempione Horvātijas junioru grupā.
Prezidente ir piederīga Romas katoļticībai un pauž atbalstu tradicionālajām kristīgajām vērtībām. Tajā pašā laikā viņa ir atbalstījusi likumu, kas viendzimuma pāriem dod tādas pašas tiesības kā heteroseksuāliem pāriem (izņemot adopciju), nosaucot šo likumu par labu kompromisu.
Runājot par muzikālo gaumi, K. Grabara-Kitaroviča intervijā radio "Narodni" atklāja, ka viņas mīļākais dziedātājs ir Marko Perkovičs, horvātu nacionālists.
Prezidente spēj sarunāties vairākās svešvalodās – angļu, spāņu un portugāļu, kā arī viņai ir pamatzināšanas vācu, franču un itāļu valodā.
Kolinda Grabara dzimusi Rijekā Horvātijā, kas toreiz vēl bija Dienvidslāvijas sastāvā. Ģimenei piederēja gaļas veikaliņš un saimniecība Lopačā, ciematā netālu no Rijekas. 17 gadu vecumā Kolinda iesaistījās skolēnu apmaiņas programmā un devās uz Losalamosu Ņūmeksikā, ASV. 1986. gadā viņa beidza Losalamosas vidusskolu.
Atgriezusies Dienvidslāvijā, Kolinda iestājās Zagrebas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātē. 1993. gadā viņa absolvēja universitāti, iegūstot bakalaura grādu angļu un spāņu valodā un literatūrā. No 1995. līdz 1996. gadam viņa mācījās Vīnes Diplomātijas akadēmijā, 2000. gadā – ieguva maģistra grādu starptautiskajās attiecībās Zagrebas Universitātes Politikas zinātnes fakultātē. No 2002. līdz 2003. gadam Kolinda ieguva Fulbraita stipendiju un mācījās Džordža Vašingtona Universitātē. Tāpat arī viņa papildinājusi zināšanas Hārvarda Universitātē un Džona Hopkinsa Universitātē.
Pirms kļūšanas par Horvātijas prezidenti Kolinda Grabara-Kitaroviča ieņēma vairākus amatus valdībā un diplomātiskajā dienestā. No 2003. līdz 2005. gadam viņa bija Eiropas lietu ministre, no 2005. līdz 2008. gadam – ārlietu un Eiropas integrācijas lietu ministre, no 2008. līdz 2011. gadam – Horvātijas vēstniece ASV, no 2011. līdz 2014. gadam – NATO ģenerālsekretāra asistente publiskās diplomātijas jautājumos pie NATO ģenerālsekretāriem Andersa Foga Rasmussena un Jensa Stoltenberga.
2014. gada decembrī un 2015. gada janvārī, kad notika Horvātijas prezidenta vēlēšanas, K. Grabara-Kitaroviča bija vienīgā kandidāte sieviete starp visiem četriem kandidātiem. Viņa uzvarēja pirmajā kārtā un otrajā kārtā sacentās ar iepriekšējo prezidentu Ivo Josipoviču. Ar nelielu pārsvaru K. Grabara-Kitaroviča uzvarēja. Viņas pārliecinošais sniegums pirmajā kārtā daudzus pārsteidza, jo aptaujas uzrādīja spēcīgu pārsvaru pašreizējam prezidentam I. Josipovičam.
Vēlēšanu otrajā kārtā K. Grabara-Kitaroviča apsteidza Josipoviču par 1,48% – vismazāko pārsvaru, kāds bijis Horvātijas prezidenta vēlēšanās, saņemot 1,114 miljonus vēlētāju balsu. Starp citu, arī Horvātijas premjerministre ir bijusi sieviete – no 2009. līdz 2011. gadam valdības vadītāja bija Jadranka Kosora.
No 1993. līdz 2015. gadam K. Grabara-Kitaroviča bija konservatīvās Horvātu demokrātiskās savienības biedre, kā arī viena no trim Horvātijas pārstāvjiem Trilaterālajā komisijā (nevalstiska diskusiju grupa, kurā darbojas Ziemeļamerikas un Rietumeiropas valstis, kā arī Japāna). Taču, kļūstot par prezidenti, viņai nācās no tām izstāties. Pagājušajā gadā žurnāls "Forbes" ierindoja Horvātijas prezidenti pasaules ietekmīgāko sieviešu saraksta 39. vietā; ietekmīgāko sieviešu politiķu sarakstā – 14. vietā.
"Pirmā sieviete Horvātijas prezidenta amatā, kā arī jaunākā no visiem līdzšinējiem Horvātijas prezidentiem K. Grabara-Kitaroviča šogad turpināja stiprināt savu vārdu uz starptautiskās skatuves, sadarbojoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai uz Krkas salu būtu iespējams importēt sašķidrināto gāzi no ASV. Paredzams, ka uz salu katru gadu varētu importēt līdz pat diviem miljardiem kubikmetru gāzes, kas tālāk tiktu izplatīta Rietumeiropā un Baltijas valstīs, tādējādi mazinot Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas. Pagājušajā gadā K. Grabara-Kitaroviča tikās ar Irānas prezidentu Hasanu Rūhānī, lai runātu par diplomātisko attiecību stiprināšanu," rakstīja "Forbes".
K. Grabara-Kitaroviča atrašanos pasaules ietekmīgāko sieviešu topā komentējusi šādi: "Mana nostāja pret aptaujām un pētījumiem ir zināma – vissvarīgākā ir tautas balss. Jāatzīst, ir patīkami, ka starptautiskās politikas un ekonomikas eksperti ir novērtējuši manus centienus. Taču es stāvu ar abām kājām uz zemes. Vairākkārt esmu teikusi, ka neuztveru sevi tikai kā sievieti politiķi, bet gan kā politiķi, kas pārstāv savas valsts intereses."