![„Viņš, [krievu domātāja] Sergeja Averinceva vārdiem runājot, bija vienlīdz tāls kā no liberāļu relatīvisma tā no fundamentālistu barbarisma. Nebija nekāds brīnums, ka cilvēki vēlējās būt viņa tuvumā. Pēc dievkalpojumiem draudze neizklīda, bet ilgi uzkavējās sakristejā, cerēdama vēl kaut ko dzirdēt no sava mācītāja,” Roberta Feldmaņa fascinējošo personību rakstā „Svētdienas Rītā” pirms 12 gadiem atceras LELB arhibīskaps Jānis Vanags.](/media/k2/items/cache/90ff56878df450d5c8ee6ea6ba2fa516_XL.jpg)
Mācītājs, vēstures pētnieks un mācībspēks Roberts Emīls Feldmanis (1910–2002) ir ietekmīga personība Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas visjaunāko laiku vēsturē. Teologa Jura Cālīša vārdiem, R. Feldmanis piederēja pie tiem, kas Latvijas luterāņu baznīcā "uzturēja konservatīvi piētisko domāšanu": "R. Feldmanis bija reta autoritāte: apvienojot garīgā tēva pienākumus ar intelektuālu darbu kā universitātes docētājs, viņš, neieņemot augstus amatus, ir ievirzījis Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu konservatīvās teoloģijas ūdeņos. Viņa garīgie bērni šodien veido iespaidīgu garīdzniecības daļu."
"Kāds mācītājs par viņu sacīja: "Luteriskā baznīca nevienu nekanonizē – nepasludina par svēto. Bet daudzi ir pārliecināti: ja kādu mūsu baznīcā vajadzētu kanonizēt, tas būtu profesors Feldmanis"," intervijas ievadvārdos žurnālā "Ieva" profesora pēdējos dzīves gados atceras žurnāliste Selga Amata.
PRFF rīkotā tikšanās Berģu draudzes mājvietā Usmas baznīcā Brīvdabas muzejā notiks 28. oktobrī pēc dievkalpojuma pulksten 10.
Ar uzrunu "Roberts Feldmanis – misionārs" tikšanās reizē piedalīsies viņa biogrāfijas pētnieks un pēctecis Mežaparka draudzes mācītāja amatā Ilmārs Rubenis. Uz jautājumu, "kā šodien saņemt R. Feldmaņa teoloģisko un personības mantojumu", atbildes meklēs kolēģis fonda vadītājs Guntis Kalme. Savukārt Maija Anda Meldrāja stāstīs par to, kā tapusi visnesenāk izdotā R. Feldmaņa grāmata "Credo". Tā veidota no divu Mežaparka draudzes locekļu pierakstiem, kuros fiksēts ticības apliecības skaidrojumam veltītais 1975. gada sprediķu lekciju cikls.
"Pēc uzrunām bija sadraudzība, sarunas, diskusijas. Arī grāmatu galds," par 24. oktobrī Ropažos notikušu līdzīgu sarīkojumu stāsta G. Kalme. Tas viss paredzēts arī tikšanās reizē Berģu draudzē. "Pēc uzrunām vaicātāji "aplipa" ap katru no runātājiem un risināja sarunas individuāli," viņš piebilst, atzīstot: lai arī apmeklējums nebija pārāk liels, ieradušos ļaužu interese vilties nelika. Uz jautājumu, par kādu R. Feldmaņa mantojuma šķautni visvairāk iznācis runāt ar ropažniekiem, G. Kalme atbild, ka temati bijuši pārāk dažādi, lai varētu izdalīt kādu atsevišķu jautājumu loku.
Uz jautājumu, kāpēc sarīkojumi notiek tieši Pierīgā, G. Kalme atbild, ka šīs draudzes izteikušas vēlmi tikšanās organizēt pēc tam, kad fonds informējis par šādu iespēju.
Ar Pierīgu saistīts R. Feldmaņa darba mūžs, viņš bijis arī ilggadējs Katlakalna draudzes mācītājs.