Lielos zemes darbus rūpīgi uzraudzīja Latvijas Nacionālās vēstures muzeja speciālists arheologs Ritvars Ritums. To laikā viņš uzgāja aptuveni simt senlietu, kas datējamas ar 14.–19. gadsimtu, lielākā daļa no tām ir monētas. Vecākā atrastā monēta datēta ar 1532. gadu.
Darbu laikā uzgāja arī 11 dažādu formu saktiņas, sešus nažu fragmentus, bronzas adatu kārbiņu, bronzas zvārguli, alvas kniepķenu, lāča zoba piekariņu, kas raksturīgi senajai lībiešu kultūrai. Šīs senlietas šobrīd atrodas Rīgā pie speciālistiem, kuri tās izpētīs rūpīgāk. Pēc tam tās atgriezīsies Mālpilī un glabāsies vietējā kultūras centra Kultūrvēsturiskā mantojuma krājumā, pastāstīja biedrības "Idoves mantojums" pārstāve Ieva Pauloviča.
Zemes darbu laikā uziets aptuveni 1000 veselu un ļoti daudz fragmentāru cilvēku kaulu, ko pēcāk rūpīgi izpētīja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālists antropologs Guntis Gerhards. Izpētes laikā viņš konstatēja, ka šie kauli ir no vismaz 177 indivīdiem, no kuriem katrs trešais bijis bērns. Kauli pārapbedīti baznīcas kriptā – altārdaļas zemgrīdas telpā ar Mālpils luterāņu draudzes mācītāja Edvīna Rumjanceva doto svētību.
Noplanējot lieko zemes virskārtu, atsedzās vecie baznīcas pamati – mūrētie laukakmeņi, kas pēc gadu desmitiem beidzot atgriezti zemes virspusē. Ar to panākta mitruma samazināšana baznīcas mūros. Tāpat atbrīvoti aizmūrētie baznīcas kriptas logi, tā nodrošinot pilnvērtīgu vēdināšanu baznīcas pamatiem no iekšpuses. Šie mazie logi tagad ir rūpīgi apkopti atbilstoši vēsturiskajam izskatam – ar SIA "Peslaks Metālapstrāde" speciālistu gādību ievietotas jaunas metāla restes un ozolkoka vairogi.
Baznīcas ārējo sienu pusotra metra augstumā atbrīvoja no drūpoša apmetuma, ko izraisīja liekais mitrums mūros, un šajās vietās uzklāja jaunu, elpojoša kaļķa apmetuma kārtu. Toties baznīcas iekštelpās draudzes telpas sienas paneļu zonā sakārtota ventilācijas sistēma, kā konsultantu piesaistot vēsturisko mūru ekspertu Pēteri Blūmu no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.
"Jau tagad, neraugoties uz lietaino rudeni, ir vērojams pozitīvs darba rezultāts – iekštelpās jūtami samazinājies mitrums, sienas ir sausas un ir daudz patīkamāk uzturēties baznīcā gan dievkalpojumu apmeklētājiem, gan arī viesiem. Paldies visiem, kas piedalījās mūsu projektā, kā arī atbalstīja tā īstenošanu," teic biedrības pārstāve.
Darbus vadīja arhitekte restauratore Ināra Heinrihsone, būvdarbus veica SIA "RERE04". Biedrībai "Idoves mantojums" un draudzei izdevies piesaistīt Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Kultūrkapitāla fondu, kā arī izmantoti saziedotie līdzekļi.
Mālpils dievnama pamatu atsegšanas laikā dienas gaismā izcelti seno mālpiliešu kauli un vērtīgas senlietas.