"Bet kā to svinēt un vai tas vispār ir jādara – nezinu. Miķeļi vienmēr tikai asociējušies ar ķirbju, kartupeļu un ozolzīļu izstādēm skolās. Vai šī ir īpaši svinama un atzīmējama diena, piemēram, mājās un ģimenes lokā?" jautā Santa Ropažos.
Par to stāsta Ķekavas novada Katlakalna folkloras draugu kopas "Rāmupe" vadītāja Gunta Saule:
"Galvenais Miķeļdienas uzdevums ir ražas daudzināšana, priecāšanās un dižošanās ar to, kas izaudzis un paveikts. Tāpēc arī tiek rīkoti tirdziņi, izstādes un viss pārējais. Arī svētku galdi parasti ir bagātīgi klāti.
Pēc Miķeļiem sākas veļu laiks, brīži, kad mēs pieminām savus aizgājušos. Tad sākas aukstās miglas, kas pilnīgi atšķiras no pavasara miglām. Tās ir drēgnas un drūmas. Nav siltās un patīkamās, kādas pavasaros.
Daudzi cilvēki uzskata, ka laikā, kad ir rudens vienādības, astronomiski sākas rudens, bet patiesībā tas ir rudens vidus, kulminācija. Šis laiks sākas kaut kad augustā, kad tiek svinētas Māras. Miķeļi ir otrie ražas svētki gadā. Trešie būs Mārtiņos."