"Būtu es zinājusi, es jau sen to "mācītāju" būtu triekusi prom. Viņš taču te staigāja, pie viņas (Žannas – aut.) stāvēja, bumbu logos spēlēja gandrīz iekšā. Vazājās, vazājās, līdz panāca savu un tagad vairs nenāk. Laikam jau ir bail, jo zina, ko cilvēks ir izdarījis," saka pie mājas sastaptā kaimiņiene, kurai arī esot mazbērni un bērni, tāpēc viņa labi saprotot, kā Žanna un Aleksejs tagad jūtoties.
Kaimiņiene teic, ka bērni nekad neesot nepieskatīti, kā izskanējis iepriekš, jo, kad Žanna bijusi darbā, tēvs meitas vienmēr uzpasējis. Viņas spēlējušās ārā, bet Aleksejs bērnus pieskatījis pa logu. Kaimiņiene atceras gadījumu, kad Alīna esot prasījusi tētim, vai drīkst iet uz to māju. Viņš atbildējis, ka ne, bet meitene sadusmojusies un rāvusi mazo māsu līdzi un abas gājušas. Aleksejs gāja meklēt bērnus un veda mājās.
"Tagad atņem bērnu... Es nevaru, man pilnīgi skudriņas pa kauliem skrien... Kā vispār kaut ko tādu var izdarīt?" tā kaimiņiene; viņa neslēpj, ka šī lieta viņai šķietot aizdomīga.
Sarunā iesaistījās arī mājas sētniece, kura pazīst ģimeni jau četrus gadus. Viņa norāda, ka diendienā redzējusi abas meitenes. "Viņas bija labi apģērbtas, bizītes sapītas. Es biju šokā, kad uzzināju par notikušo," sašutumu neslēpj sieviete. Sētniece zina teikt, ka ģimene neesot nekādi bagātie, taču neizskatoties arī ne pēc dzērājiem, ne varmākām.
"Diendienā es taču bērnus redzu. Viņi nekad nav bijuši nepieskatīti un badā. Nu jā, bērniem jau var daudz ko iestāstīt, un viņi arī tic," pārliecināta sētniece.
