Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Latviešu valodā mums īsti nav paveicies ar svētku nosaukumu: ziemassvētki. Vienīgais ko tas mums pasaka ir, ka šie svētki ir ziemā, bet tas neko nepasaka par šo svētku būtību.

Tas var mūs pat maldināt, ka ziemai svinam svētkus. Bet ja tā, tad šie svētki būtu jāsvin katru gadu, kad uzkrīt pirmais sniegs, nevis katru gadu vienā un tai pašā datumā, ir sniegs vai nav. Turklāt šo svētkus svin visā pasaulē arī tādos platuma grādos, kur ziema vēl nekad nav redzēta – Āfrikā, Austrālijā, Dienvidamerikā.

Citās valodās ir trāpīgāki nosaukumi šiem svētkiem. Krieviski: Rožģestvo. Tas ir no vārda: piedzimšana. Kāds ir piedzimis šai datumā. Jā patiešām – dzimšanas dienu mēs svinam katru gadu vienā un tai pašā datumā. Bet kas ir piedzimis?

Tur var palīdzēt mums angļu valoda: Christmas. Tas ir saliktenis no diviem vārdiem – Kristus un Mesa (Dievkalpojums). Proti, tās ir Kristus dzimšanas dienas svinības. Bet kas šajā Jēzū Kristū ir tik īpašs, ka viņa dzimšanas dienu svinam vēl 2018 gadus pēc viņa piedzimšanas? Te var mums palīdzēt Bībele, kur tā ir rakstīts:

"Viņa dzemdēs Dēlu, un Tu nosauksi Viņu JĒZUS, jo Viņš izglābs Savu tautu no grēkiem." (Mt.1:21)

Jēzus ir nācis šai pasaulē nevis lai pasauli tiesātu, bet lai tai parādītu savu mīlestību un piedošanu, lai izglābtu visus cilvēkus no viņu pašu ļaunuma un grēkiem, lai mēs Viņa mīlestību un piedošanu saņēmuši to mācītos tālāk arī citiem dāvāt.

Tā ir patiesā šo svētku būtību, tur patiesi ir ko svinēt, tāpēc arī visi cilvēki pulcējas baznīcā, lai kopīgi svinētu šos svētkus un pateiktos Dievam, ka Viņš savu Dēlu mums sūtījis, lai mēs neietu pazušanā, bet lai mantotu mūžīgu mīlestību šeit virs zemes un tur mūžībā.

Īstā šo svētku būtība ir, lai mēs Dieva mīlestību un piedošanu saņemtu un to mācītos tālāk nodot citiem cilvēkiem.