Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tas turpināsies kultūras namā ar Sonoras Vaices koncertu "Par mīlestību".

Mārupietis Laimons Kesners ir viens no 1941. gada notikumu aculieciniekiem, kuram izdevās atgriezties mājās. Viņš stāsta, ko liktenīgajā 14. jūnija rītā piedzīvoja savā ģimenē: "Man bija jāiet uz skolu, lai saņemtu liecību par 5. klases beigšanu. Pēc tam kopā ar vecākiem un brāli Ēvaldu, kurš jau bija saņēmis liecību par 11. klases beigšanu, bijām ieplānojuši doties uz Jūrmalu, lai tur pavadītu vasaru. Bija bez ceturkšņa seši no rīta, kad pie mājas durvīm skaļi pieklauvēja. Mamma atvēra, un istabā ienāca četri vīri, divi bija bruņoti, bet divi pelēkos uzvalkos. Viens no viņiem uzlika uz galda pulksteni un pieklājīgi, bet stingri teica, ka 15 minūšu laikā mums ir jāsavācas, jo starptautiskā stāvokļa dēļ būs jāatstāj Latvija.

Tā kā pēcpusdienā grasījāmies doties uz jūrmalu, divos čemodānos bija saliktas vajadzīgās lietas. Mamma tās ātri pārskatīja un gribēja izņemt svīteri, bet viens no vīriem teica, lai labāk atstāj. Mammu ar tēti iesēdināja vienā mašīnā, mani ar brāli – otrā. Mūs aizveda uz Torņakalna staciju, kur bija daudz citu cilvēku. Tur pateica, ka vīriešiem ar sievietēm nav jābūt kopā. Man ļāva palikt ar mammu, bet brāli ar tēti iesēdināja citā vilcienā ar lopu vagoniem. Tā bija pēdējā reize, kad redzēju papu. Viņu ar brāli vilciens aizveda pa sliedēm vienā virzienā, bet mūs – citā. Neviens jau nezināja, kas notiks pēc tam, tāpēc jokojās un cienāja cits citu ar sviestmaizēm."

Tā šīs dienas rīts izšķīra Kesneru ģimeni, no kuras pēc Staļina nāves Latvijā 1958. gadā atgriezās tikai Laimons ar mammu, tētis gāja bojā vienā no drausmīgākajam koncentrācijas nometnēm Soļikamskā, bet brālis nomira badā, smagi strādājot Novosjuganskas rajonā.

Pieminot novada ļaudis, kuri 1941. gada 14. jūnijā tika aizvesti un nomocīti tālu svešumā, Mārupes kultūras nama direktore Ira Dūduma teica: "Katru gadu šajā dienā mēs rīkojam atceres brīdi pie pieminekļa genocīda upuriem, bet pēc tam cilvēkiem, kuriem izdevās atgriezties mājās, dāvājam kultūras pasākumu, kas spēj dot spēku turpināt dzīvot. Šogad visus aicināsim uz skaisto operas mākslinieces Sonoras Vaices koncertu "Par mīlestību"."