Traģiskās abortu problēmas būtību atklāja jau pirmais – Diānas Staņko – referāts, kas jautājumu aplūkoja gan no medicīniskās, gan psiholoģiskās puses un ko papildināja ilustrācijas, piemēram, maketiņi, kur dabiskā lielumā atveidots mazais cilvēciņš tāds, kādu to rauj laukā no mātes ķermeņa.
Tādas mīkstas plastikas lellītes ar nelielu aprakstu rokās turēja arī liela daļa konferences klausītāju tos bija sagādājusi misijas "Dzīvības vērtība" vadītāja Elkinas kundze.
Īpaši spilgti atmiņā palika beigās rādītais mūsu dižgaru saraksts: Anna Brigadere, Krišjānis Valdemārs, Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Skalbe, Krišjānis Barons – viņi bijuši trešais, ceturtais, piektais, vai pat astotais bērns ģimenē. Ja viņu vecāki būtu plānojuši ģimenes ar vienu diviem bērniem, šo kultūras darbinieku mums nebūtu. Un tagad, plānojot miniģimenes, mūsu tauta zaudē nozīmīgu genofonda daļu.
Otrais runātājs bija arhibīskaps Jānis Vanags, viņa nostāju abortu lietā daļa klausītāju jau zināja no viņa izcilā raksta "Katram sava demagoģija". Tomēr garīdznieks arī šoreiz atrada jaunus argumentus, piemērus un atziņas, lai parādītu, cik šī cilvēku cietsirdīgā rīcība ir pretrunā ar morāli un kristīgajām vērtībām.
Emocionāli piesātināta bija misijas "Pakāpieni" vadītāja Viljama Šulca uzruna. Viņš stāstīja par sieviešu likteņiem un to, kā viņas dažādās dzīves situācijās, sākot gaidīt bērniņu, nonākušas izmisumā, gatavojušās taisīt abortu, bet tad nokļuvušas līdz misijai, kur viņām sniegtā palīdzība devusi jaunu cerību vienlaikus ar izšķiršanos neiznīcināt jauno dzīvību. Projektorā mainījās desmitiem bilžu, kur, nesaucot vārdā, bija redzamas stāstījumā minētās māmiņas gan bēdu pārņemtas, gan prieka pilnas un jau ar saviem kādreiz negribētajiem, bet nu jau mīlētājiem mazuļiem. Zālē daudziem acīs riesās asaras. Vēlāk, diskusijā, misijas darbu ļoti atzinīgi novērtēja arī deputāti.
Savukārt Latvijas Juristu biedrības pārstāve Natālija Lazukina iepazīstināja ar likumiem, kas regulē abortu praksi, un salīdzināja tos ar likumiem daudzās Rietumvalstīs. Izrādās, vairākās abortu veikšana ir aizliegta, citās dažādi ierobežota, "bet Latvijas likumi pagaidām ir visliberālākie". Natālija nolasīja arī juristu grupas jau izstrādātos likumu priekšlikumus, ko pievienot konferences rezolūcijai.
Starp visemocionālākajiem brīžiem bija aktrises un 5. Saeimas deputātes Olgas Dreģes uznākšana. Vispirms viņa izjusti pastāstīja par sevi – par to ka pasaulē nākusi kā sestais bērns astoņu bērnu ģimenē. Pēc tam viņa izteiksmīgi nolasīja abortēta bērna tēlaino vēstuli mātei.
Jānis Rožkans īsi intervēja klātesošo Elkinas kundzi, kuru Latvijā sauc vienkāši par – Pīdžeju... 2000. gadā viņa izveidoja palīdzības misiju "Dzīvības vērtība" ar mazu pieņemšanas istabiņu Lāčplēša ielā 37. Tur atrodas sonogrāfs un viss pārējais, lai sievietei izskaidrotu aborta būtību un sekas. Katru dienu te ierodas piecas septiņas sievietes. Pa šiem gadiem ir palīdzēts aptuveni 1000 sievietēm, tas nozīmē, ka Latvijas dāvāti 1000 iedzīvotāji... Konferences dalībnieki misijas vadītājai pateicās ar skaļiem aplausiem.
Sarīkojuma galvenā organizatore un konferences vadītāja žurnāliste Eva Lūse nolasīja rezolūciju, ko pēc nelielas diskusijas balsojot pieņēma.
Pēc tam klātesošos Saeimas deputātus Imantu Parādnieku, Elīnu Siliņu, Ingunu Rībenu, Ingmāru Līdaku aicināja ieņemt vietas pie mikrofoniem diskusijai. Viņu viedokļi gan atšķīrās no konferences referentu paustajiem, proti, ka abortus steigties aizliegt gan nevajadzētu. Ka tas būtu sarežģīti, grūti un nevēlami.
Uz to atbildēja arhibīskaps J. Vanags, rokās paceļot mazo bērna lellīti un atgādinot: kopš iepriekšējas līdzīgas konferences pirms 15 gadiem abortos nogalināti ap 150 000 bērnu un jautājuma būtība ir nevis abortā, bet gan tajā, vai bērnu mātes miesās uzskatām par personu vai ne.
Nobeigumā izskanēja aicinājumi šādas diskusijas turpināt.
Zāle bija klausītāju pilna. Krēslu rindās varēja redzēt pa tukšai vietai, taču telpas aizmugurē ļaudis stāvēja kājās. Promejot izskanēja atzinīgas atsauksmes.
"Bija spēcīgi. Domāju, vienaldzīgo nebija," atzina N. Lazukina.
"Manuprāt, konference bija ļoti vērtīga. Paldies visiem, kas kaut nedaudz piedalījās tās organizēšanā! Nešaubos – ikviens, kas konferencē piedalījās vai to noskatījās, saņēma gana lielu informācijas un emociju devu. Visu mūsu, šīs idejas atbalstītāju, mērķis bija likt aizdomāties, lai cilvēki par to runā tālāk un tas, manuprāt, izdevās!" ir pārliecināta konferences apmeklētāja Santa.
"Konference tiešām bija ļoti saturīga un ir radījusi lielu rezonansi," atzina Ilona.
"Gribu ļoti visiem pateikties par saturīgo konferenci! Pateicos visiem, kas piedalījās tās tapšanā! Šo konferenci gribas uztvert kā vienu veselu puzles attēlu, kurā katrs lektors ielika savu redzējumu un skumjās pieredzes gabaliņu... Diemžēl realitāte ir tāda, kāda ir. Bet visam cauri redzēju gaišu cerības staru... Un tas ir tik daudz. Gribu vēlēt visiem, visiem – nepadosimies, neapstāsimies – iesim droši uz priekšu! Līdz reālai uzvarai!" mudina Gunta Rožkalne.
Konferenci tiešraidē portālā "Apriņķis.lv" vēroja interesenti no 76 vietām Latvijā.
Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, ministriem, Eiropas Parlamenta deputātiem
Konferences "Es gribēju dzīvot. Aborts - medicīniska manipulācija vai bērna noslepkavošana" rezolūcija
Konferences dalībnieki vienojas par to, ka Latvijā jāveic likumu grozījumi, lai nepieļautu tālāku tautas iznīcināšanu un morālo normu degradāciju.
Tā kā demokrātiskā un tiesiskā valstī, pamatojoties uz dabisko tiesību principiem, nedzimis bērns ir tiesību subjekts, aicinām likumdevēju nekavējoši veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likuma 7. pantā, nosakot: katram bērnam no ieņemšanas brīža ir neatņemamas tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību (pielikumā sagatavots likuma grozījums un anotācija). Likumu normas pakāpeniski papildināmas, paredzot atbildību par aborta izdarīšanu abiem vecākiem, lielāku valsts atbalstu krīzes grūtniecības gadījumos, atsevišķu privātu aborta klīniku veidošanu, kas aizliegtu vispārējās ārstniecības iestādēs nogalināt neiznēsātu bērnu dzīvības. Izglītojot sabiedrību un mainot valdības prioritātes, jāpanāk, ka abortu – bezpalīdzīga bērna vardarbīgu nogalināšanu – krimināli soda ar likumu, paredzot tikai stingrus izņēmumus ierobežotām medicīniskām indikācijām (piemēram, mātes dzīvības apdraudējums).
Bez tam steidzamības kārtā likumdevējam un izpildvarai ir jānosaka kā obligāta:
1. Abortu prevencijas pasākumu ieviešana (pagarināt ģimenes apdomas laiku no vizītes pie ginekologa līdz nosūtījuma saņemšanai uz abortu no 72 stundām līdz divām nedēļām, iekļaujot kā obligātu speciāli sagatavota speciālista apmeklējumu, vienkāršot adopcijas procesu, palielināt vīriešu atbildību un ieviest citus pasākumus).
2. Mainīt izglītības saturu skolās, paredzot apgūt dzīves prasmes, atbildīgu uzvedību, uzsvaru liekot uz ģimeni, laulību un bērnu kā vērtību, pasvītrot vīrieša un tēva lomu, sniegt nesagrozītu informāciju par to, kas notiek ar bērnu un sievieti aborta laikā, tā sekām.
3. Plašsaziņas līdzekļu satura prioritātēs iekļaut tādas izglītojošas programmas, kas veicina izpratni par cilvēka intimitāti, bērna attīstību mātes organismā, ģimeni un laulību kā savienību starp sievieti un vīrieti – bērna piedzimšanas visdrošāko vidi.
Konferences dalībnieki aicina abortu pārtraukšanu noteikt kā valdības prioritāti, ierakstīt to valdības deklarācijā un nacionālās attīstības plānā.
Aicinām Latvijas sabiedrību aktīvi iestāties par bērna dzīvības aizsargāšanu un vēlēšanās atbalstīt tos politiskos spēkus, kas īsteno šo mērķi.
J.Čakstes Demokrātijas un ilgspējas attīstības biedrība, biedrība "Latvijas Ordeņu brālība", biedrība "Asociācija "Ģimene"" un fonds "Moral Revolution".
Rīga, 2012. gada 12. aprīlis
13.04.2012 19:10
"Es gribēju dzīvot" – konference ar rezonansi
Autors Jānis Rožkalns, Latvijas Ordeņu brālības valdes priekšsēdētājs
Zāle bija klausītāju pilna. Krēslu rindās varēja redzēt pa tukšai vietai, taču telpas aizmugurē ļaudis stāvēja kājās.
Kristīne Rožkalne
Visi referenti Rīgas Latviešu biedrības namā 12. aprīlī radīja iespaidu, ka rūpīgi gatavojušies, un runāja no sirds. Konferencē arī tika pieņemta rezolūcija par to, ka Latvijā jāveic likumu grozījumi, lai nepieļautu tālāku tautas iznīcināšanu un morālo normu degradāciju. Tā nosūtīta valsts augstākajām amatpersonām un Eiropas Parlamenta deputātiem.