Tolaik viņa visām varītēm gribēja no tā izvairīties, taču klasē bija maz meiteņu un nekas cits neatlika – bija jāpiedalās. Pagājuši septiņi gadi, un Eva kronēta par Mis Latviju.
"Es domāju – ārprāts, tas nu galīgi nav domāts man!" izjūtas par došanos uz pirmo skaistumkonkursu atceras Eva. Tolaik viņa mācījās 9. klasē, no Jelgavas tikko kā pārnākusi mācīties uz Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Sagadīšanās, ka tieši togad pirmo reizi skolā tika rīkots skaistumkonkurss. No katras klases uz konkursu bija jāizvirza meitene un zēns. Murjāņu konkursu rīkojusi Agrita Uzulnika, kas tolaik organizējusi arī Cēsu skaistumkonkursu. "Viņa pienāca un teica – nu redz, tagad tev tālāk jāiet uz Jelgavas un pēc tam uz Latvijas konkursu. Uz ko es, protams, atbildēju – nekad. Taču viss noticis tieši tā, kā viņa teica," smej Eva.
Ar sportu meitene aizrāvusies jau pamatskolas gados, taču pēc 8. klases beigšanas nolēmusi vairāk pievērsties volejbolam. "Atceros – 1. septembris Murjāņos, jaunā skolā. Tajā vecumā puiši parasti ir īsāki par meitenēm, bet Murjāņos man visriņķī bija zēni un vēl garāki par mani. Pa vidu vien dažas meitenes," atceras Eva. Viņa atzīst, ka viss Murjāņos pavadītais laiks ir viena liela, laimīga atmiņa. "Es ļoti priecājos, ka mani pieņēma skolā, jo tie gadi tika pavadīti fantastiski. Ar klasesbiedriem joprojām uzturam kontaktus un pulcējamies salidojumos."
Murjāņu skola liek par sevi manīt
Arī pēc skolas absolvēšanas sanācis iegriezties bijušajā skolā, jo Evai bijis sekotājs – jaunākais brālis. Apciemojot viņu žetonvakarā, izlaidumā vai vienkārši braucot pakaļ pēc skolas, Eva pastaigājusi pa aizmirstajiem skolas gaiteņiem. Skola šķiet nolietojusies. Tomēr viņa uzsver skolotāju prasmi tikt galā ar spiedīgajiem apstākļiem un pielāgoties.
"Zināms, ka Murjāņiem naudas nepietiek, taču skolā apbrīnojami labi tiek galā. Kad es mācījos, mums, meitenēm, bija jaunas, tikko izremontētas istabiņas. Protams, būtu gribējies, ka treniņu telpas būtu labāk iekārtotas un aprīkotas, siltākas un gaišākas. Bet pie tā pierod. Mēs labi pratām saģērbties siltāk un veiksmīgi darboties ar veco inventāru. Galvenais – neslēgt skolu. Pretējā gadījumā es nevaru iedomāties, kur liksies tie jaunie sportisti, kuriem ir talants."
Meitene savu dzīvi bez Murjāņiem nespētu iedomāties – tā viņai bijusi ne tikai sporta, bet arī lielā dzīves skola. Eva atzīst – daudz no tā, ko iemācījusies Murjāņos, viņai noderējis arī konkursā un, ļoti ticams, ļāvis uzvarēt. "Murjāņi iemāca būt disciplinētam un punktuālam. Septiņos no rīta jau jābūt ārā no gultas, jāsatīra istabiņa, jāaiziet brokastīs. Astoņos sākas mācības. Pa vidu treniņš. Pēc tam mazs brīdis, kad jāpaspēj ieiet dušā, – un atkal atpakaļ uz stundām. Vakarā jāpilda mājasdarbi. Esot tādā režīmā, tu esi pieradis būt aizņemts. Nevari pēc divām stundām sākt čīkstēt, ka esi piekusis un noguris. Tu zini, kas tev ir jāizdara un ka pēc tam varēsi atpūsties," pastāsta jelgavniece.
Kedas iemaina pret augstpapēžu kurpēm
Eva nekad nav gājusi modeļu skolās vai speciālos kursos, jo tam vienkārši nav pieticis laika un vienmēr primārais bijis sports. "Skaistumkonkursa lietas man bija svešas. Kad gāju pieteikties uz "Mis un Misters Jelgava", es nevēlējos piedalīties konkursā. Gribēju tikai uzdrošināties piedalīties atlasē. Bet atkal iznāca tā, ka nākamajā dienā pēc atlases saņēmu īsziņu – esi tikusi finālā," stāsta Eva. Pēc tam sekoja uzvara Jelgavas konkursā un vēlāk – Latvijas.
Meitene stāsta, ka pirms "Mis un Misters Latvija" fināla dalībniekiem jāiziet garš un komplicēts sagatavošanās kurss. "Apmēram divu mēnešu garumā bija aizņemtas visas brīvdienas. Kā no rīta iegājām telpās, tā tikai vēlā vakarā tikām brīvi," atklāj Eva.
Viņa atklāj, ka Latvijas skaistākajiem jauniešiem bijusi jāapgūst runas māksla, defilē, karatē, bodybuildings, dažāda veida jogas, horeogrāfija, austrumu dejas, kā arī psiholoģiskie treniņi. "Apguvām sevis pasniegšanas mākslu. Ir jābūt gatavam gan uzvarēt, gan zaudēt. Tā kā Latvijas konkurss ir sagatavošanas posms, lai pēc tam dotos uz starptautiskajiem konkursiem, ir jābūt psiholoģiski gatavam arī tam. Lielākoties meitenes piedalās konkursā, nevis lai kļūtu par Mis Latviju, bet lai iegūtu tās zināšanas un prasmes, ko sniedz sagatavošanās posmā. Primāri tā ir pārliecība par sevi. Uzvara ir tikai tāds bonuss, kas nāk līdzi," saka Eva.
Ar meikapu raksturu "neuzfrišināsi"
Eva nevar skaidri pateikt, kāpēc tieši viņa uzvarējusi konkursā, un saka, ka visas meitenes bijušas uzvarētājas titula cienīgas. "Jau atlasē mums pateica, ka šajā konkursā ir citi standarti nekā parastajās modeļu aģentūrās. Ļoti liela nozīme tiek piešķirta cilvēka iekšējai pasaulei un tam, cik viņš ir gatavs strādāt ar sevi. Ārieni vienmēr var "uzfrišināt" – uzlikt meikapu vai uztrenēt augumu. Bet to, kas cilvēkam iekšā, – tur neko neizmainīsi."
Ja Eva iegūs finansiālu atbalstu, jūlijā viņa dosies uz "Mis Pasaule" konkursu Mongolijā.
