Jauno uzņēmumu skaita ziņā Pierīgas novadi pagājušajā gadā apsteiguši atsevišķas Latvijas lielās pilsētas, liecina SIA "Lursoft" pētījums. Mārupes (193 jauni uzņēmumi), Ķekavas (160), Olaines (128), Salaspils (116) un Siguldas (97) novadi jauno uzņēmumu skaita ziņā apsteiguši Valmieru (96), Jēkabpili (57), Ventspili (95) un Rēzekni (86).

1. decembrī sākas projektu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Rīgas Radošo industriju biznesa inkubatorā, kā arī 14 reģionālajos biznesa inkubatoros visā Latvijā, tostarp Siguldā, Ogrē un Jūrmalā, kas aptver Pierīgas novadus.

Dusmīgajās vārdu cīņās par 776 Latvijas valsts uzlūgto migrantu uzņemšanu un raizēs vai gandarījumā, ka no atbraucējiem teju neviens nespēj izturēt Latvijas piedāvājumu, tiek aizmirsti valstī jau mītošie ārzemnieku simti. Viņi jau ir te. Un būs vēl vairāk.

9. novembrī tika parakstīts līgums starp AS "Olainfarm" un SIA "Klīnika DiaMed" līdzīpašniekiem komandītsabiedrību "Otrais Eko fonds", Kārli Kupču un Tomu Baumani par privātās ārstniecības iestādes SIA "Klīnika DiaMed" 100% kapitāla daļu iegādi.

Metālapstrādes uzņēmums AS "Mārupes metālmeistars" palielinājis pamatkapitālu, liecina "Firmas.lv" informācija. Pirms palielināšanas uzņēmuma pamatkapitāls bija 486 151 eiro, bet pēc palielināšanas tas ir 583 350,2 eiro.

Latvijas pārtikas produktu noieta sekmēšana, piemērojot zaļā iepirkuma prasības publiskajos iepirkumos, vērtējama pozitīvi. Tomēr nepieciešamā dalība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmās jeb "Zaļajā" un "Bordo" karotītē sadārdzina produktu, rada zaudējumus ražotājiem, kropļo tirgus konkurenci un izdara milzu pakalpojumu ārvalstu vairumtirgotājiem.

Lai arī daudz runājam par to, ka pārtikā būtu jālieto pēc iespējas vairāk Latvijā audzētu produktu, jo tā mēs atbalstītu vietējos ražotājus, turklāt būtu pārliecināti par produktu izcelsmi un kvalitāti, taču ikdienā ejam uz lielveikaliem un pērkam tur piedāvāto pārtiku. Vai šajā ziņā kaut ko varētu uzlabot uzticēšanās interneta veikaliem?

Nevienai Latvijas tautsaimniecības nozarei nav tādu izredžu uz galvu reibinošu karjeru kā militārajai industrijai. Un arī izredžu pievilties, ja lēmēju galā ērtāk būs atstāt visu, kā ir. Šobrīd spēkā ir jau ceturtais likums, kas sola valsts aizsardzībai tērēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču vēl nekad šis solījums nav bijis tik tuvu īstenošanai – 368 miljoni eiro šogad, 473 miljoni 2017. gadā.

Jau devīto reizi par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta energokompānija AS "Latvenergo". "Latvenergo" saglabājusi pirmo vieto "Prudentia" un "Nasdaq Riga" veidotajā ikgadējā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā.