Bet kas ir šis Jānis, kas tā tiek daudzināts? Ko īsti svin šajos svētkos? Daudzi varētu stāstīt par dažādām Jāņu tradīcijām – Jāņu siera ēšanu, alus dzeršanu, lēkšanu pāri ugunskuram, dziesmu dziedāšanu utt. Bet tas īsti līdz galam neatbild uz šo jautājumu. Tās ir dažādas tradīcijas, kas izveidojušās laika gaitā, bet tā vēl nav pati svētku būtība.
20. gadsimta 20. gados Ernesta Brastiņa radīta dievturu kustība sacītu, ka te būtu svinami vasaras saulgrieži. Ja tas tā būtu, tad tas, kā dievturi uzstāj, būtu jāsvin jau 21.–22. jūnijā, kad ir īsākā gada nakts, nevis 23.–24. jūnijā, kā tas ir pierasts, kad kalendārā ir rakstīts, ka vārda dienu svin Līga un Jānis.
Bet kas ir šis iedomātais latviešu Jānis? Turklāt latvieši jau nav vienīgie, kas svin Jāņus. Vāciešiem ir Johannes Tag, angļiem – St. John's day. Palabojiet mani, ja es kļūdos, bet nespēju atcerēties Latvijas vēsturē kādu Jāni, kurš būtu pazīstams visā pasaulē. Jānis ir pazīstams daudz dažādās tautās: angļiem – John, vāciešiem – Johannes, baltkrieviem – Jan, krieviem – Ivan. Šis vārds cēlies no sengrieķu valodas vārda Ioannes, kas ir saliktenis no diviem vārdiem 'Dievs apžēlojies'.
Ļoti ticami, ka šis izdaudzinātais Jānis ir neviens cits kā Jānis Kristītājs, par kuru Dieva Dēls Jēzus Kristus Mateja evaņģēlijā 11:11 ir sacījis: „Patiesi Es jums saku: no sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju." Šo domu pastiprina arī tas, ka latviešiem tāds īpašvārds kā Jānis nemaz nav sastopams pirms kristīgās ticības atnākšanas uz Latviju. Tas ir tik priecīgi, ka arī senie latvieši tik augstu vērtējuši Jāni Kristītāju, ka tik plaši svinēja Jāņu dienu!
Latviešu dainu Jānis izskatās pēc aizsūnojoša Jāņa Kristītāja. Dainu Jānis pūš tauri un rībina bungas:
Sit, Jānīti, vara bungas
Sētas staba galiņā,
Lai trīc visa tautu zeme,
Lai dzird mani bāleliņi.
Jānītim vara taure,
Manim dziesmu vācelīte;
Jānīts pūta vara tauri,
Es dziesmiņu nodziedāju.
Taures pūšana un bungu rībināšana parasti ir pirms kādas nozīmīgas vēsts paziņošanas. Ko Jānis grib pavēstīt? Jānis Kristītājs visiem ziņo un sludina lielu prieku, kas pasaulei ir noticis, – par Pestītāja, par Glābēja nākšanu, kā to lasām Marka evaņģēlijā 1:6-7: "Un Jānis bija ģērbies kamieļu spalvas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un kameņu medu, un sludināja, sacīdams: "Kāds spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt Viņa kurpju siksnas.""
Jānis ir kā ceļa sagatavotājs augstam viesim, "sarkanā tepiķa" izritinātājs Jēzus priekšā. Jānis ir līgavaiņa draugs, kurš paziņo par Līgavaiņa ierašanos pasaulē. Vai mūsu senči, dzīvesdraugu noskatot, nav ko līdzīgi domājuši? Līgavaiņa drauga uzdevums bija pierunāt līgavaiņa izredzēto meitu nākt pie līgavaiņa par sievu. Kā gan tu tā iesi un pats sevi lielīsi, reklamēsi izredzētajai? Tāpēc līgavainis sūtīja savu uzticamu draugu, kurš labi to varētu izdarīt. Bībelē mēs redzam, ka visa kristīgā Baznīca tiek saukta par līgavu un Kristus – par līgavaini. Šis līgavainis ir nācis, lai visus savus ticīgos vestu uz debesu valstības kāzu mielastu.
Kāda tad bija Jāņa Kristītāja sludinātā galvenā vēsts: atgriezieties no grēkiem, ticiet uz Jēzu Kristu un liecieties ikviens kristīties Viņa vārdā (Mk.1:4; Jņ.3:30)! Kuri šo Jāņa vēsti saklausīs – tie ir īstie Jāņa bērni!
Pošaties, Jāņa bērni,
Sagaidiet Jāņa dienu:
Jāņa diena spodra nāca,
Ugunīs mirdzēdama.
Turēsim Jāni Kristītāju īstā godā šajos svētkos, būsim īstie Jāņa bērni, staigāsim viņa pēdās, sekojot viņa sludinātajai vēstij!