07.09.2014 13:18

Albertam būs skumji

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Nedēļas vidū līdzās ziņām par karu Ukrainā, ASV prezidenta Baraka Obamas viesošanos Tallinā, sadegušu pusaudzi treilerī Rīgā, Purvciemā, un tamlīdzīgiem jaunumiem pie mums atnāca vēsts, ka nezināmi ļaundari izpostījuši vēsturisku skatu vietu Siguldā – Ķeizarskatu.

Ļaundari sagāzuši, aizdedzinājuši un visbeidzot nogrūduši gravā sēnītei līdzīgo nojumīti. Pats vandālisma akts esot konstatēts jau 1. septembrī. Zināms, ka nodarīti postījumi 1280 eiro apmērā.

Nesen gadījās Ķeizarskatā pabūt. Man to bija nolēmis parādīt vietējais fotogrāfs Alberts Linarts, jo tā ir viņa mīļākā vieta Siguldā. Klusums, brīnišķīgs skats uz Gauju. Sēdējām uz barjeras malas un runājām par dzīvi. Un turpat jau arī tā tagad nopostītā un gravā nogrūstā nojumīte stāvēja. Mazliet aprakstīta, mazliet apskrāpēta, bet tieši tāda pati kā gadu desmitiem vecās fotogrāfijās.

Šobrīd varam tikai visai aptuveni iztēloties, kā postīšana notika. Varbūt kāds nojumītei spēra ar kāju, varbūt mēģināja nesošo stabu nobadīt ar pieri. Varbūt tie bija kādi "vienkārši idioti", bet varbūt kāds, kuram tā nojumīte sen bija kā dadzis acī. To mēs, visticamāk, nekad neuzzināsim. Tāpat kā to, vai postīšanas laikā skanēja lamuvārdi un lāsti vai revolucionāru dziesmas par to, ka, pirms celt jaunu pasauli, jānojauc vecā. Varbūt tie ļaudis, graujot nojumīti, jutās kā datorspēlē, nemaz nesaistot sevi ar to, ko dara, bet esot pavisam citā realitātē, un, beidzot postīšanu, jutās gandarīti. Rezultāts vienalga ir nožēlojams absolūta stulbuma apliecinājums un nekas vairāk.

Tādas īstas receptes, ko šādos gadījumos darīt, man nav. Visupirms jau tāpēc, ka pat dievi karā pret muļķību ir bezspēcīgi. Visticamāk, ka policija, ja vien pacentīsies, kaut ko arī atradīs, jo Sigulda jau nav nemaz tik liela un pa ceļam uz Ķeizarskatu jaunajā stadionā ir novērošanas kameras. Savukārt pašvaldībai atradīsies mazliet naudas, lai sapostīto vietu atkal sakārtotu. Sigulda taču ir Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīgas oficiālā partnere, un tāpēc vien visam jābūt kārtībā. Varbūt pie viena arī mazliet piekārtos celiņu uz Ķeizarskatu tā, lai kādam to mazo gabaliņu pa mežu negribētos braukt ar auto līdz Gaujas pašam krastam. Turklāt, ja vieta ir sakopta, pat rūdīts vandālis tai metīs līkumu.

Jācer, ka viss beigsies tā, kā tam jābeidzas. Ziņu par sapostīto nojumīti nomainīs citas ziņas, vecās sēnītes vietā uzsliesies jauna, bet tas, kurš slikto darbu izdarīja, agri vai vēlu saņems atbilstošu samaksu. Tā parasti notiek. Vienu gan zinu – ne tikai Albertam kādu laiku būs skumji.