Jau sperot pirmos soļus ražotnes telpās, top skaidrs, ka rosība ir ne vien uzņēmuma nosaukumā, bet arī visapkārt valda rosīga kņada un katrs darbinieks rūpīgi veic uzticētos darbus. "Strādājam divās maiņās, katru dienu visu gadu," izrādot ražotnes telpas, vēlāk stāsta F. Dimiņš.
Cehs Eglīša muižā
Uzņēmumā ražoto produktu klāsts ir iespaidīgs – stikla burciņās citu pēc cita pilda vairāk nekā 50 dažādu izstrādājumu. To vidū ir "Saldā tomātu mērce", "Sēņu soļanka", "Gaspačo zupa", "Svaigu kāpostu borščs", "Kabaču ikri", "Salāti ziemai", "Ābolu-brūkleņu džems", "Aroniju sula", "Jāņogu kompots", viens no "Rosības" vērtīgākajiem un atpazīstamākajiem produktiem – "Galda mārrutki", kuriem piešķirta kvalitātes zīme "Zaļā karote". Sortiments aizvien tiek papildināts. "Tirgus ir jājūt, vienmēr jāmeklē kaut kas jauns. Katru gadu obligāti cenšamies ieviest vienu vai divus jaunus produktus," apņēmīgi stāsta uzņēmuma īpašnieks.
"Rosības" ražotne atrodas kultūrvēsturiskā vietā Inciemā, rakstnieka Anšlava Eglīša muižas teritorijā, kas aprakstīta romānā "Pansija pilī". 1962. gadā muižas saimnieciskajai ēkai piebūvētas ražošanas ēkas un sāka strādāt konservu cehs. "Uzņēmumu dibinājām uz kolhoza "Ezerciems" konservu ceha bāzes," stāsta F. Dimiņš. Pats bijis tā dēvētais "sarkanais barons" – kolhoza priekšsēdētājs.
Šogad uzņēmums svinēja 21. jubileju, tas dibināts 1992. gada 27. jūlijā. No kolhoza laikiem palikušas būtiskas priekšrocības – gan cilvēki, kam uzticēt darbus, gan darba specifika. Arī pašlaik uzņēmuma pamatdarbība ir dārzeņu konservēšana, kas aizvien ir viens no populārākajiem produktiem. Sākotnēji "Rosībā" strādājuši vien 16 cilvēki, realizācijas apjomi 1993. gadā sasnieguši aptuveni 60 000 latu. "Tagad strādā 25 darbinieki, un pērn mūsu realizācijas apjoms bija aptuveni 370 000 latu." Uzņēmuma vadībā tēvam palīdz dēls Rinalds Dimiņš.
Konservē arī inciemiešu idejas
Ražotnē neizmanto konservantus, strādā pēc vecajām receptūrām. Ražojot pasterizē, tā nodrošinot kvalitāti. Izejvielas tiek ne vien kārtīgi sagatavotas, bet arī rūpīgi izvēlētas un iegādātas no Latvijas zemniekiem Krimuldā, Limbažos, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī un citviet. Produktu klāstā nemainīgi saglabājušās gadu desmitiem iecienītas vērtības. Lai bagātinātu sortimentu, netiek smādētas arī jaunas receptes. Ar idejām neskopojoties arī Inciema iedzīvotāji, kas iecienījuši pagastā tapušos ražojumus.
"Kad pie mums nokļūst kāda jauna ideja, ātri to aprobējam. Izstrādājam vairākus jaunās receptes veidus un sūtām tās degustēt saviem klientiem. Tomēr tas, ka produkts ir labs, vēl nenozīmē, ka tas nokļūs lielajā ražošanā. Sākumā palaižam mazās partijās." Izstrādāt jaunu recepti un nodrošināt tās kvalitatīvu ražošanu nebūt neesot viegli. Dažkārt tas var ilgt pat vairākus mēnešus.
"Cilvēkiem ir dažādas garšas izjūtas – vienam sāli vajag vairāk, citam mazāk. Šogad sākām ražot marinētus šampinjonus. Cīnījāmies vismaz trīs mēnešus, un beidzot atsauksmes ir patiešām labas." Svarīgi ne vien izstrādāt recepti, bet arī nodrošināt, lai produkts burciņā saglabātu nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus, būtu garšīgs un nebojātos. Visiem Inciema ražojumiem derīguma termiņš ir divi gadi.
F. Dimiņš piebilst, ka aizvien grūtāk esot izmeklēt ne vien piemērotas garšvielas, bet pat cukuru. "Kad cukuru ražoja Latvijā, zinājām, ar ko strādājām. Ievestais cukurs ir citādāks – it kā pievieno to pašu cukura daudzumu, bet saldums ir citādāks un pastāv bojāšanās risks. Tāpēc pašlaik izmantojam lietuviešu cukuru. Valstiski izdarām daudz nepārdomātu soļu, un pēc tam paši kožam rokā," nopūšas uzņēmējs.
Šampinjoniem jābūt tīriem
No ārpuses šķietami nelielajā ēkā Inciema centrā atrodas vairākas ražošanas telpas. Uz turieni tiek gan piegādātas izejvielas – dārzeņi un augļi – un notiek to apstrāde un gatavās produkcijas ražošana: sulu spiešana un pildīšana burkās, zupu sastāvdaļu griešana, gurķu likšana burkās, karsēšana pasterizācijas katlos, etiķešu līmēšana, pakošana. Ražošana ir mehanizēta, taču roku darbam esot neatsverama nozīme. "Neviena iekārta nevar salikt gurķus burkās. Tāpat ar šampinjoniem – to maliņām jābūt tīrām, bez neviena gruzīša. Bez roku darba – nekādi."
Tiecoties uz kvalitāti, visiem produktiem izstrādātas tehniskās kartes, kā arī ieviesta pārtikas drošības sistēma HACCP. "Ar šo metodi var izsekot līdzi ražošanas procesam līdz brīdim, kad pircējs atver burciņu. Piemēram, ja stiklā radusies mikroplaisa, ko ar aci nevar saskatīt, produkts burciņā sabojāsies. Ar šo metodi varēsim izsekot, kāpēc radās brāķis. Vai pat noteikt to, vai audzētājs nav izejvielas apstrādājis ar kādiem pesticīdiem."
Produkcija tiek ražota pēc pasūtītāju pieprasītajiem apjomiem. Lai atvieglotu darbu un paaugstinātu ražīgumu, šogad par Eiropas fondu līdzekļiem iegādāta zupas līnija. "Bijuši brīži, kad lielā pieprasījuma dēļ nevarējām saražot pietiekami daudz." Ievērojamākie "Rosības" sadarbības partneri jau desmit gadus ir pārtikas vairumtirdzniecības bāze "Laversa", kurai ar zīmolu "Kok" Krimuldas novada uzņēmums saražo aptuveni 80 % no visas produkcijas.
Konkurentiem nepadas
"Ražošana ir process, kurā nemitīgi jādomā un jācīnās. Ja rodas problēma, tā ir jārisina, jo aiz tevis ir cilvēki, kuriem ir jāizmaksā alga," pauž F. Dimiņš. Viņš atzīst, ka pašmāju uzņēmējiem nav viegli pārvarēt milzīgo nodokļu slogu un ārzemju ražotāju konkurenci. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, sarucis Latvijas ražotājuzņēmumu skaits.
Tomēr, neraugoties uz uzņēmējiem nelabvēlīgajiem apstākļiem, "Rosībai" izdevies izdzīvot un nodrošināt darbavietas ne tikai Inciema un apkaimes iedzīvotājiem. "Darbojamies 20 gadus, bet bagāti neesam kļuvuši. Tā ir arī izdzīvošana un zināma patriotisma deva." F. Dimiņš pauž, ka labi saprot tos, kuri savus uzņēmumus pārdod ārzemju īpašniekiem.
"Lai izturētu konkurenci, kas nāk no Eiropas, aizmugurē jābūt stabilam investoram. Valdība saka, ka esam ārā no krīzes, bet es domāju, ka vēl ne. Krīzi būsim pārvarējuši, kad pircējs varēs nopirkt to, ko vēlas, nevis tikai pašu lētāko." Frīdis Dimiņš atzīst – nereti dārgāki, tomēr vietējie produkti neapšaubāmi var konkurēt augstās kvalitātes dēļ.
SIA "Rosība" produkciju daudzi iepazinuši ar zīmola "Kok" vārdu.
"Reizē kvalitatīvi un lēti ražot nevar," teic F. Dimiņš.
Mārrutku saknes tiks pārstrādātas gadu desmitiem iecienītajos "Galda mārrutkos". Padomju laikā ar mārrutkiem bijušais kolhozs "Ezerciems" apgādājis pat Ļeņingradu un Maskavu.
