To aģentūrai BNS sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja vietnieks Māris Valdovskis.
Viņš pastāstīja, ka šogad Eiropas Komisijas (EK) darba grupā "Vides un industriālais piesārņojums" bija iekļauts darba kārtības punkts par PAO atkāpi tradicionālajiem kūpinājumiem. "Komisija ir noskaņota pozitīvi par atkāpju turpināšanu, vienlaikus uzsver, ka uz atkāpi varēs pretendēt tikai tās dalībvalstis, kuras ir iesniegušas vai iesniegs PAO monitoringa datus," sacīja Valdovskis.
Pēc viņa teiktā, Latvija savus detalizētos PAO datus par kūpinātu gaļu un zivīm ir nosūtījusi EK jau šā gada janvārī.
"Dati rāda, ka, pielietojot tradicionālo kūpināšanu, ne visām kūpinātām gaļas un zivju produktu grupām var piemērot stingrus PAO maksimālos līmeņus, tā, lai krasi neciestu patērētāju iecienītās šo produktu organoleptiskās [ar maņu orgāniem uztveramās] īpašības," viņš uzsvēra, piebilstot, ka arī lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ir noskaņotas pozitīvi par PAO atkāpes turpināšanu.
Viņš atzīmēja, ka EK bija lūgusi visām ES dalībvalstīm PAO monitoringa datus iesniegt līdz marta vidum un plāno tos izvērtēt šā un nākamā mēneša laikā, bet līdz jūlijam sagatavot jaunu regulas projektu. Esošajā regulā noteiktās PAO atkāpes būs spēkā līdz brīdim, kad spēkā stāsies jaunā regula.
Valdovskis atgādināja, ka 7. martā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma komisāru Vīteni Andrjukaiti pārrunāja PAO atkāpes jautājumus. Dūklavs tikšanās laikā uzsvēris, ka Latvijas ražotāji kopš 2014. gada 1. septembra ir veikuši būtiskus tehnoloģiskus uzlabojumus, lai panāktu pēc iespējas zemu kaitīgo PAO līmeni tradicionāli kūpinātajos gaļas un zivju produktos un ieviestu labu kūpināšanas praksi, nezaudējot raksturīgās un patērētāju iecienītās garšas un smaržas īpašības. Tomēr Latvijas dati rāda, ka daudzos gadījumos iepriekšminēto PAO līmeņa samazinājumu nevar nodrošināt, nezaudējot raksturīgās un patērētāju iecienītās tradicionālo kūpinājumu garšas un smaržas īpašības.
Tā kā pašreizējā PAO norma nodrošina pietiekami augstu patērētāju veselības aizsardzības līmeni, tādēļ arī turpmāk jāsaglabā pašreizējo benzopirēna normu 5 mikrogrami/kilogramā un benzopirēna, benzoantracēna, benzofluorantēna un krizēna summu (PAO) 30 mikrogrami/kilogramā noteiktām tradicionālo gaļas un zivju kūpinājumu kategorijām.
Andrjukaitis ar izpratni uzklausīja ministra sniegto informāciju un informēja, ka EK ir sākusi PAO atkāpes pārvērtēšanas procesu. Tādējādi, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem, plānots rast atbilstošu risinājumu, sacīja Valdovskis. Pēc viņa teiktā, diskusijas par šo jautājumu EK darba grupā turpināsies tuvākajos mēnešos.
Jau vēstīts, ka Latvijas Lauksaimniecības universitāte sadarbībā ar Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociāciju realizēja zinātnisku projektu, lai EK zinātniski pierādītu, kāpēc Latvijā arī pēc iepriekš noteiktā trīs gadu pārejas perioda jāļauj ar tradicionālajām metodēm kūpināt zivis un gaļu.
Zinātniskā pētījuma dati liecina, ka Latvijas ražotājiem ir iespējams iekļauties minētajā normā, taču daudzos gadījumos, tradicionāli kūpinot, nav iespējams iegūt tādu PAO satura samazinājumu, kāds būtu jānodrošina, ja atkāpe pēc 2017. gada 1.septembra netiktu pagarināta. Tāpēc ražotājiem, gatavojot savu produkciju, nāktos atteikties no tradicionālajiem kūpinājumiem raksturīgo un patērētāju iecienīto garšas un smaržas īpašību nodrošināšanas.
ZM šos datus iesniedza EK ar lūgumu saglabāt esošās atkāpes PAO normai tradicionāli kūpinātos gaļas un zivju produktos. Tas paveikts savlaicīgi un atbilstoši, lai radītu nepieciešamos priekšnosacījumus PAO normas atkāpes saglabāšanai tradicionālajiem kūpinājumiem arī pēc 2017.gada 1.septembra.
Kā ziņots, Latvija 2014. gadā sarunās ar EK panāca, ka atļautā benzopirēna normai kūpinātos produktos nepiemēro tūlītēju samazinājumu, bet piešķir atkāpes periodu līdz 2017. gada 1. septembrim. Pēc tam, ja Latvija nepamatos nepieciešamību turpmākai atkāpei, kūpinātās zivīs un gaļā benzopirēna daudzums nedrīkstēs pārsniegt divus mikrogramus uz kilogramu patlaban pieļaujamo piecu mikrogramu vietā, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa - 12 mikrogramus pašreizējo 30 mikrogramu vietā.
Tāpat ziņots, 2014. gada 1. jūlijā Briselē EK Pastāvīgās komitejas sēdē tika pieņemta regula, ar kuru atsevišķām ES dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, tika piešķirta nacionālā atkāpe maksimāli pieļaujamam benzopirēna līmenim tradicionālajos kūpinājumos. Tas nozīmē, ka turpmākos trīs gadus ražot un izplatīt kūpinātu gaļu un gaļas produktus ar tradicionālām metodēm tikai savas valsts teritorijā var Latvija, Īrija, Spānija, Horvātija, Kipra, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija.
Savukārt kūpinātas zivis un zivju produktus ar tradicionālajām metodēm savas valsts teritorijā trīs gadus var izplatīt Latvija, Īrija, Rumānija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija.