Mārupes novada domes uzņēmējdarbības attīstības konsultants un biedrības "Mārupes uzņēmēji" valdes priekšsēdētājs Normunds Čiževskis (43) stādās priekšā arī kā uzņēmējs un teic: "Tāpēc man ir iespēja pārstāvēt gan pašvaldību, gan nevalstiskās organizācijas, gan uzņēmējus."
Ģimenes uzņēmumu viņš izveidojis jau 2003. gadā. Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženiera elektromehāniķa izglītību, bet pēc tam – maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Par mārupieti Normunds kļuva pirms diviem gadiem, kad ģimene kļuvusi kuplāka un viņš sācis interesēties, kādā vidē tā dzīvos. Svarīgs iemesls bijis arī bērnudārzs, tā pieejamība. Tāpēc, daudz nedomādams, viņš no Pļavniekiem pārcēlies uz Mārupi.
Aug gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu skaits
Gada sākumā Mārupes novadā dzīvoja 17 tūkstoši cilvēku, un šeit ir reģistrēti gandrīz 2,5 tūkstoši uzņēmumu. Abi skaitļi turpina palielināties. "Uzņēmumu skaita ziņā Mārupe ir desmitajā vietā valstī, ieskaitot Rīgu un lielās pilsētas," skaidro N. Čiževskis.
Mārupē ir lidosta "Rīga", tādēļ šeit dominē ar to saitīti loģistikas uzņēmumi, tostarp "Latvijas pasts", "DHL" un "TNT". Ir transporta pārvadājumu firmas, piemēram, SIA "Kreiss", kas nodrošina darbu aptuveni 1800 cilvēkiem, kā arī būvniecība un vairumtirdzniecība ‒ nozares, kas attīstās, pateicoties Mārupes ģeogrāfiskajam novietojumam ‒ tuvu Rīgai, lidostai un ostai, kā arī svarīgiem transporta ceļiem.
Vieta, kur apmainīties ar idejām
"Mārupes uzņēmēju biedrība dibināta pirms trim gadiem, un pašlaik tajā apvienojušies 58 biedri ‒ 57 juridiskas personas un viens zvērināts advokāts, kurš ir fiziska persona," teic N. Čiževskis. Tie ir aptuveni divi procenti no visiem Mārupē reģistrētajiem uzņēmumiem. Arī citās uzņēmēju apvienībās, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijā, šī pārstāvniecības proporcija ir aptuveni tāda pati.
"Tajā pašā laikā mēs esam otrā lielākā reģionālā uzņēmēju organizācija valstī. Izdodam savu drukāto izdevumu "Uzņēmēju Vēstis", kas domāts tieši Mārupes novada iedzīvotājiem. Tajā vietējiem uzņēmējiem ir iespēja ievietot savas reklāmas. Mums ir sava mājaslapa. Protams, esam sociālajos tīklos un reizi mēnesī cenšamies sarīkot semināru par uzņēmējdarbības jautājumiem. Esam pārstāvēti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā."
Uz jautājumu, vai, sanākot kopā, daudz kopīga, ko pārrunāt, ir, piemēram, SIA "Kreiss" pārstāvim, advokātam un kāda vietējā skaistumkopšanas salona īpašniekam, N. Čiževskis atbild, ka ikdienas problēmu, izņemot tās, kas saistītas ar dzīvi pašā Mārupē, droši vien nav daudz. Taču tie pirmām kārtām ir biznesa un personiskie kontakti.
"Biedrībā iestājas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, kurus interesē, kas notiek Mārupē. Daudziem no viņiem patīk kaut ko darīt mārupiešu labā arī ārpus sava biznesa. Protams, tie ir arī uzņēmēju kontakti ar pašvaldību, gan pateicoties tam, ka viens no biedrības dibinātājiem un valdes locekļiem ir novada domes deputāts Pēteris Pikše, gan manai darbībai pašvaldībā. Bet galvenokārt tas ir forums, kur apmainīties ar idejām."
Mācām skolēniem biznesa domāšanu
N. Čiževskis stāsta, ka biedrībai ir sadarbības līgums ar Mārupes vidusskolu. Mācību kursa ietvaros jaunieši dibina savus skolēnu mācību uzņēmumus un pusgada garumā cenšas veidot savu biznesu. Mācību gada noslēgumā notika konkurss par labāko biznesa ideju, un uzvarētājs saņēma naudas balvu. Visu pirmo trīs vietu ieguvēji bez maksas var apmeklēt trīs Mārupes uzņēmējiem domātus seminārus. Skolēni, kas aktīvi piedalījušies konkursā, var saņemt atsauksmju vēstules. "Jaunajā mācību gadā sāksies nākamā apmācību kārta, turklāt mēs rīkosim ne tikai konkursus, bet visu kursa laiku palīdzēsim ar padomu," viņš sola.
"Novadā darbojas mentoringa programma, proti, jaunais uzņēmējs sadarbojas ar jau pieredzējušiem uzņēmējiem, kuri palīdz jaunajiem. Protams, mums nav ilūziju, ka visi skolēni, kas dibina mācību uzņēmumus, kļūs par veiksmīgiem uzņēmējiem, taču viņi noteikti sapratīs, kādās kategorijās jādomā, lai būtu uzņēmējs."
Domājam par lokālpatriotismu
"Skaidrs, ka vieniem Mārupe ir laba vieta, kur dzīvot, un izdevīga vieta biznesam, savukārt citiem tā ir tikai adrese, ko ierakstīt uzņēmuma rekvizītos," teic N. Čiževskis. Taču, runājot par iedzīvotāju lokālpatriotismu, biedrības "Mār¬upes uzņēmēji" valdes priekšsēdētājs atzīst, ka ar to pārāk spoži neesot.
"Padomājiet, kāda Mārupe izskatījās pirms desmit gadiem un kāda tā ir tagad, kāda ir proporcija starp vecajiem mārupiešiem un jaunpienācējiem. Protams, iedzīvotāju skaits pieaug ne tikai uz "imigrācijas" rēķina. Pašlaik Mārupē dzimst vairāk bērnu, nekā nomirst vecie cilvēki, un šogad skolā būs desmit pirmās klases. Vēlamā attīstības robeža ir 25 tūkstoši iedzīvotāju, bet ne vairāk. Mums nav mērķa, lai Mārupe sāktu līdzināties Ķengaragam."
Ja pašlaik, pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam, sekmējas uzņēmējdarbības attīstība, tad ar infrastruktūras veidošanu tik labi neiet. Mārupe izplešas tik strauji, ka, piemēram, ceļu būve netiek līdzi.
Novadā pašlaik tiek būvēta vērienīga rūpnīca "Polipaks NT", kas no Ganību dambja Rīgā pārceļas uz šejieni, bet skaidrs, ka pietrūkst biroju ēku, viesnīcu un konferenču centru. Kaut ko būvēt no jauna ir ļoti dārgi tieši augsto zemes cenu dēļ. Vietējie gan vēlas progresu, bet zina, ka tam būs arī ēnas puses. Mārupē šajā ziņā jārēķinās ar transporta radīto troksni.
"Biedrībā domājam arī par to, kā lauzt dažādos stereotipus. Mums ir aptuveni 11 tūkstoši cilvēku darbspējīgā vecumā, bet novadā ir vairāk nekā 18 tūkstoši darbavietu. Pat ja visi mārupieši strādātu uz vietas, vēl kādi septiņi tūkstoši brauktu pie mums strādāt no citām pašvaldībām, lai gan noteikti brauc vairāk, jo vairāki tūkstoši mārupiešu ik dienu brauc strādāt uz Rīgu."
Ņemot vērā to, cik daudz cilvēku Mārupē pavada lielāko dienas daļu, ir skaidrs, ka šeit trūkst veikalu, kafejnīcu un citu pakalpojumu infrastruktūras. Šeit nav arī grāmatu veikala, lai gan iedzīvotāju ienākumu līmenis ir stipri virs vidējā un par pirktspēju nebūtu šaubu. Taču iesīkstējis ir pieņēmums, ka viss pieejams Rīgā, tādēļ Mārupē neko nevajag. Kad pērn šeit tika atvērts restorāns "32. augusts", kļuva skaidrs, ka tad, ja ir kvalitatīvs piedāvājums, arī klientu pietiek, tikai tā zelta dzīsla ir jāuztausta, uzskata uzņēmējs.