Vilinās uz Daugmali
Sakarā ar biedrības "Dzīvnieku patversme "Mežavairogi"" pieaugošo darba apjomu, nolemts paplašināt patversmi un ierīkot to kādreizējās galdniecības un gatera telpās Daugmales centrā. Patversmes vadītāja Danute Priede atklāj, ka ēkas īpašnieks piedāvājis īrēt namu par saprātīgu cenu un ilgtermiņā – uz 10 gadiem. Tāpēc piedāvājums šķitis īpaši vilinošs.
"Mežavairogu" vadītāja uzsver, ka līdz ar patversmes ierīkošanu tiks sakopta galdniecības teritorija, radītas vismaz piecas jaunas darbavietas, bērniem būs iespēja iesaistīties brīvprātīgajā darbā, kā arī patversmes pastaigu laukumus pēc pieciem vakarā varēs izmantot arī vietējie iedzīvotāji, lai izvestu pastaigā un atlaistu no pavadas savus suņus.
Tāpat D. Priede stāsta, ka līdz ar patversmes izveidi Daugmalē palielināsies iebraucēju skaits. "Viņu galamērķis būs patversme, bet pa ceļam caurbraucēji, ļoti iespējams, iegriezīsies vietējā veikalā vai saskatīs Daugmali kā pievilcīgu tūrisma galamērķi un atstās šeit savu naudu," spriež D. Priede.
Dzērāju tusiņš vai suņu rejas?
Tomēr ar šiem ieguvumiem lielai daļai iedzīvotāju nav gana, lai samierinātos ar patversmes izveidi. Lielāko iedzīvotāju sašutumu izraisa patversmes izveidošanai izvēlētā vieta – "Dambenieki" Daugmales centrā.
Iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc patversmei būtu jāatrodas tieši ciemata centrā un vai nav citu ēku, ko pielāgot patversmes vajadzībām. D. Priede atbild, ka patversme neesot nekas slikts, tāpēc nesaskata problēmas faktā, ka tā atrastos centrā. "Jums nav pretenziju, ka centrā pie veikala tusējas dzērāji?" viņa retoriski jautā vietējiem iedzīvotājiem. "Ir. Tad vērtīgāk būtu izvākt veikalus. Patversme tik daudz problēmu nesagādās," saka D. Priede.
Tāpat cilvēki ir bažīgi par iespējamo smaku, kas varētu rasties dzīvnieku patversmes dēļ, tomēr D. Priede apgalvo – ja dzīvnieku būdas katru dienu iztīra, "tur nav, kam smirdēt". Kas attiecas uz skaņu – troksnis nebūšot lielāks kā gatera radītais, pret kuru cilvēkiem taču nebija iebildumu. "Dzīvnieku turēšana paredzēta iekštelpās, ārā suņi dosies tikai pastaigu laukumos," paskaidro D. Priede.
Bizness paliek bizness
Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Krūmiņš kā izsens daugmalietis par iecerētās dzīvnieku patversmes izveidi jūtas apvainots. "Es saprotu – ir telpas, ir iespējas, bet kur paliek cilvēciskais faktors? Uzskatu, ka līdz ar šādu patversmes izveidi pret daugmaliešiem tiek izrādīta liela necieņa, un man joprojām nav skaidrs, kāpēc 80 suņi no "Mežavairogiem" meža malā ir jāpārvieto uz Daugmales centru.
Pašreizējā vietā gadu gaitā patversme ir iekārtota, vieta ir piemērota, un dzīvnieki nevienu netraucē. "Mežavairogi" apkalpo vairākas pašvaldības, un viņu darbošanās kļuvusi par biznesu. Pārbaudot to, es redzu, ka Ķekavas pašvaldība par pakalpojumiem patversmei pērn samaksājusi Ls 10 000, bet šogad [par nepilniem četriem mēnešiem] jau Ls 3000," saka priekšsēdētaja vietnieks.
Vientuļu pussalu atļauties nevar
Savukārt Daugmales pārvaldes vadītājs Uģis Volosovskis pagaidām nolēmis ieņemt neitrālu pozīciju. "Šajā situācijā es saskatu gan ieguvumus, gan riskus. Doma pati par sevi ir ļoti laba. No vienas puses izvēlētā vieta, iespējams, nav pati labākā, no otras – patversmes īpašnieki nevar atļauties īrēt nepadzīvotu pussalu. Arī viņu iespējas ir ierobežotas, un šajā gadījumā no ēku saimniekiem ir labs piedāvājums par simbolisku samaksu," saka pārvaldes vadītājs.
U. Volosovkis informē, ka publiskā apspriešana ilgs līdz 8. jūnijam un tikmēr iedzīvotāji var vākt parakstus. "Vēl jau nekas nav beidzies. Iedzīvotāji turpinās paust savu viedokli. Un viņu vidū būs arī tādi, kas vāks parakstus "par"," norāda U. Volosovkis.