Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Katru gadu tiek vērtēti jauni priekšlikumi un veikts darbs, kas veicinātu latviešu saliedētību un vienotību pasaulē. Šogad tika runāts par kultūras un izglītības jautājumiem, to pilnveidošanu un pozitīvismu, par arhīvu veidošanu un modernizāciju, sociālajām garantijām un tuvināšanās nometņu darbu, kā arī par to, ka katrs latvietis ir Latvijas vēstnesis pasaulē un diasporas organizāciju darba perspektīvām.

Darbs turpinājās divu dienu garumā (11.–12. jūlijs) un bija sadalīts grupās, kas veicināja brīvu un vispusīgu sarunu gaitu. Piedalījos grupā "Katrs latvietis ir Latvijas vēstnesis", kurā tika akcentēts, ka katrs cilvēks ir individualitāte un personība, ikvienā ir jāieklausās un jāveicina tā lojalitātes izpausme. Tikai tā mēs sasniegsim mērķi – latviešu vienotību un saišu stiprināšanu ar Latviju, aizbraucēju atgriešanos savā nacionālajā valstī.

Domāju, ka ar to vien ir par maz – mums jānostiprina savas valsts stabilitāte, ražošanas uzplaukums un materiālā nodrošinātība. Jārada tādi apstākļi, lai par mums būtu pozitīvs tēls un katram rastos vēlme te dzīvot un strādāt. Izglītībai jābūt saistītai ar ražošanu (zinātnei jākalpo ražošanai). Jāpanāk, lai vadošos posteņus valsts struktūrās pārņem speciālisti; neveidot jaunas valsts struktūras, bet pārlikt darbus uz esošajām, prasot atbildību par veicamo (papildsamaksu pie algas saņem tikai tie, kas valstij devuši konkrētu pienesumu).

Tā kā šajā grupā piedalījās dažādu institūciju pārstāvji (Kultūras ministrija, Eiropas latviešu apvienība, Latvijas institūts, Latviešu biedrība Hamburgā, Latvijas radio, Saeimas pārstāvji, Jūrmalas un Ogres Latviešu biedrība, Cēsu novada pašvaldība) un privātstruktūras, tad izteikto domu daudzveidība liecināja par nepieciešamību pēc lietu koordinācijas centra noteiktajam mērķim, lai runātais nepaliek uz papīra.

Otrās dienas darba kārtība un plenārsēde notika jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā. Runāts tika par arhīvu materiālu apkopojumu un digitalizāciju, novadpētniecību un migrāciju.

Plašs jautājumu klāsts skāra izglītības problēmas. Kā veicināt reemigrāciju? Kā mācīt valodu tiem bērniem, kuru ģimenes pārceļas uz Latviju? Vai esam gatavi viņus pienācīgi sagaidīt? Vai mums ir pietiekošs mācību līdzekļu daudzums un pedagogu sagatavotība?

Visu nekad nevar izrunāt, tāpēc piekritu piedalīties līdzvērtīgā konferencē "Cēsis pasaulē". Bet pavisam drīz, 9. augustā, "Ziemeļblāzmas" atjaunotajā pilī un parkā pulcēsies Latviešu biedrības, lai pārrunātu gada gaitā radušos jautājumus. Darba kārtību uzzināsiet, piezvanot Ritai Auziņai pa tālruni 29467484.