Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Mūsu dzīvē ir divu veidu stresi: viens ir labais, kas ir nepieciešams un vajadzīgs, bet otrs – sliktais stress jeb distress, kas dzīves kvalitāti ietekmē negatīvi un izpaužas kā pārmērīgi liels sasprindzinājums. Kādi ir distresa cēloņi un kā rīkoties, ja tas sācis ietekmēt ģimenes dzīvi?

Strīdi ģimenē, agrīna māmiņu atgriešanās darbā, autoritāra tēva uzvedība, ilgstoša atšķirtība no vecākiem, bērna fiziska un emocionāla atstumšana ir tikai daži no iemesliem, kas būtiski ietekmē ne vien bērna psihoemocionālo, bet arī fizisko veselību, atstājot nopietnas sekas uz bērnu jau pieaugušā vecumā.

Kad norimusi samērā plašā emocionālā viļņošanās, ko Austrumu kaimiņvalsts un arī mūsu informatīvajā telpā raisīja kāds nesens traģisks notikums, nolēmu mudināt no akadēmiska mācībspēka un ārsta skatupunkta izvērtēt aukles lomu veselīgā latviešu ģimenē.

Saasinātā bēgļu situācija šobrīd rada mūsos bailes, bet tās nav bailes par rītdienu – no tā, kas notiks nākotnē. Tās ir bailes no tā, kas notiek šodien. Acīmredzama ir mūsu līdzšinējā neveiksme spēcīgas un stabilas valsts identitātes veidošanā – valstī, kuru sauc Latvija.

"Nav divu domu par to, vai mums ir jāpalīdz bēgļiem. Ir jāpalīdz. Tomēr tas ir jādara gudri. Tas nedrīkst notikt uz mūsu cilvēku vai valsts pašcieņas rēķina," vērtējot diskutablo bēgļu uzņemšanas jautājumu un riskus, kas ar to saistās, savu viedokli pauž profesore, daktere Gunta Ancāne, Eiropas Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas asociācijas prezidente.

Pēdējā laikā Latvijas medijos notiek spēle jeb flirts ar vardarbību un tās popularizēšanu. Mediji, aicinot uz intervijām Viesturu Rudzīti, izvēlējušies popularizēt tos, kuri vardarbību atzīst par pieņemamu.